Meža darbi

13. jūlijā.

Vakar mūsu vāģim bija pirmā nopietnā darba diena – bijām mežā pēc malkas. Man jau dažs labs cilvēks aizrāda, ka svētdiena ir domāta atpūtai, nevis strādāšanai, bet tā, redz, tā dzīve ir iegriezusies, ka darbadienas ir pārvērtušās par brīvdienām un otrādi. Vārdu sakot, mēs esam izslāpuši pēc darba. Un bez tam, mežā taču ir tik jauki!  Jāsaka gan, ka sākums tik viegls nemaz nebija. Principā mēs jau vācam tikai nokaltušās vai vētras nogāztās egles. Un te nu, lūk, stāv viena tāda sausa , mizgraužu apgrauzta egle, bet viņā iegāzusies cita tāda pati. Tur bija ko noņemties, kamēr dabūjām abas gar zemi. Tādas iekārušās egles pienācās gāzt veselas trīs reizes. Nav jau tas darbs nemaz tik smags, bet te jau drīzāk ir vajadzīgas vieglas kājas, lai muktu prom, kad tā egle gāžas. Tad seko atzarošana un zāģēšana klučos. Un visubeidzot , kluču krāmēšana mašīnā. Tā ir gluži vai kā ražas novākšana. Skaisti sanāk: kravas kaste ir pilna kādu sprīdi virs bortiem, un mēs mierīgi pukšķinām uz pilsētu. Re, cik ātri un jauki pagājusi diena!