|
Nava tāda mūs` māsiņa,
Kā vakar atstājām,
Jau tā bija dūrusies
Uz
ozola pazarīti.
Lecu, lecu, deju, deju
Ar sudraba bīlādīti,
Smuks
puisītis pretimlēca
Ar dimanta atslēdziņu.
Lācīt,s tup mežmalē,
Es lādēju pistolīti.
Lācim šāu, meitai trāpu
Pašā laimes caurumā.
Puiši mani mežā sauca,
Solās putnus parādīt.
Ne aiz krūma neaizgāju
Jau putniņš šakumā
Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties;
Tev silīte, man vālīte
Vēderiņa galiņā.
Ak, tu bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.
Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā!
Būs manam lācīšam
Stabulīte mutītē. Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē`?
-Gan labi gulē`,
Bet viena vain`:
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē`.
Meita guļ mauriņā,
Zutis līda vēderiņā.
Nebij zutis, nebij zutis,
Tā bij puiša pipelīte.
|
