Dienasgrāmatas (blogi)

Visiem un visām, ko esmu saintriģējis ar saulpurenēm. Ja kādam būs reāla vēlēšanās braukt pie manis ciemos, tad – laipni lūgtum ! Izvadāšu pa Riežupes takām tik, cik pietiks spēka, jo nekādu civilizācijas pierasto servisu nebūs.  Varat braukt organizēti vai individuāli, tikai lūdzu bez rindām un kašķa. Bet ir vēl viena pat daudz reālāka lieta, kuru tikai šodien pēc gada pārtraukuma atklāju no jauna. Kas ir bijis Kuldīgā, tas zinās, ka uz apvedceļa, kas sākas pie Mežvaldes un beidzas kaut kur Padures un Ventspils  virzienā, pārbraucot no Rendas puses jauno tiltu, nonākam pie apļa, no kura iet ceļš uz Skrundu. Pa šo ceļu vajag pabraukt tikai 200-300 metrus un paskatīties pa kreisi. Ceļa kreisajā pusē ir pļava, kura ir kā nosēta ar saulpurenēm. To ir tik daudz, ka var kaut vai pļaut ar izkapti. Vārdu sakot, pilns serviss: piebrauc ar mašīnu, pārkāp pāri grāvim un plūc vai roc, cik vien sirds vēlas. Vai priecājies vienkārši tāpat.  Otra vieta ir pat pilsētas robežās: starp Jauno slimnīcu un Rimi un Statoil benzīntanku ir tāda zema pļava, kur arī saulpureņu parasti ir bez jēgas. Gan atzīšos, ka šogad tur neesmu bijis un skatījies, bet kur tad viņas paliks, ja pērn bija!  Pašlaik saulpurenes tikai sāk ziedēt, un jaunā droši vien būs pilnzieda  nedēļa. Tā ka laipni lūgtum. Starp citu, no Rīgas līdz Kuldīgai, braucot caur Kandavu, ir nieka 165 km.