Dienasgrāmatas (blogi)

zilani, 04-05-2009 21:54		6 20
pārdomas par dzīvi...... ...šajās brīvdienās nācās negribot iesaistīties citu cilvēku problēmās un es sapratu, ka neprotam runāt tā, lai cits mūs saklausītu...tāda sajūta, ka visi runātu vienā laikā un dzird tikai sevi...un tad grib, lai cits viņu saprot...bet kā?kā to sadzirdēt, ja nav klausījušies...laiks visu saliks pa vietām...neviens pāri darītājs nav ticis sveikā...katram savs sods...to ir viegli teikt tad, kad vairs nesāp...kad dvēsele vairs neraud...kad viņa ir pārklājusies ar biezum biezo pofigisma kārtu...nu ko es varu teikt, kad man jautā - ko darīt?Cilvēks , kam pilnas acis asaru un es redzu kā viņai dvēsele asiņo...es viņu saprotu...es tam esmu gājusi cauri...pamācīt ir viegli, bet oi cik grūti ir to izdarīt...it īpaši jaunībā, kad asinis mutuļo, saprāts zaudē pozīcijas emocijām un tad.............

man patīk cilvēki, kas tur doto...

citi ieraksti zilani d-grāmatā

Komentāri

homodauns: man otādāk-dzirdu,bet skaļi nemāku just līdzi:((

2009-05-04 21:55

zilani: Man sanāk labi uzklausīt, bet tas nevienmēr palīdz....

2009-05-04 21:57

Sirtaki: Sniedz morālu atbalstu- tas visvairāk cilvēkiem ir vajadzīgs.

2009-05-04 21:58

zilani: cenšos....tik brīžam uznāk bailes par viņu, jo zinu ko viņa jūt....

2009-05-04 22:00

veeju_raganinja: dažreiz ir sajūta,ka tik ļoti gribi palīdzēt,bet teikt tam cilvēkam neko negribas...jo nav vārdu,nav padoma...bet ar sirdi tā jūti līdzi...

2009-05-04 21:59

zilani: ir ko teikt un saku, bet brīžam sajūta, kaviņa nedzird...ne grib dzirdēt neko, tik to sāpi sevī....

2009-05-04 22:01

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

pārdomas par dzīvi......