Dienasgrāmatas (blogi)

            Beidzot tas ir noticis! Mana šāgada pirmā diena pie malkas! Dienas ir ripojušas viena pēc otras un tik jaukas kā Lieldienu olas, bet malkas jautājums tāpat palicis nekustināts. Šodien tomēr sasparojāmies. Uldis sataisīja mašīnu, salikām iekšā zāģi un visu citu un devāmies uz mežu. Šogad es esmu kļuvis bagātāks. Vēl ziemā nopirku motorzāģi, lai ar savu fuksīti nesmīdinātu pasauli, un tad nu griezām vaļā. Es zāģu lietās esmu galīgs lempis, un vismaz tehniskā puse man ir un paliks mīkla. Bet ja runājam par pašu zāģēšanu, tad man ir problēmas ar to, ka es esmu kreilis, bet motorzāģus kreiļiem it kā ražojot tikai Zviedrijā. Vārdu sakot, jāiztiek kā ir. Nu tā jau nav, ka es nekad nebūtu turējis rokās motorzāģi – savā laikā esmu zāģējis pat ar visīstāko „Družbu”, bet tādu īstu iemaņu tā arī nav līdz šai dienai. Taisnība, arī Aivars mani ir mēģinājis izkalpināt un licis zāģēt gribi vai negribi. Kad daru, kaut kas jau it kā iznāk, bet īstas pārliecības nav. Tāpēc es sevi sagatavoju darbam īpašā veidā: Kad Aivars kaut ko zāģē, es ļoti uzmanīgi skatos, kā viņš to dara un pēc tam bezmiega naktīs iztēlojos, kā viņš to darīja un kā es darīšu. Jāatzīst, ka šodien manas naktsskolas deva rezultātus: zāģējām ar Uldi pārmaiņus un man problēmu nebija. Rīt turpināsim, līdz tiks sagatavota autokrava. Un tad  -- 

Mežā pašlaik ir pasakaini: sauss, nav karsti, nav ne odu, ne knišļu, visur zied vizbuļi, un putnu balsis ir nepārspējamas. Brīnišķīga diena!!!