Dienasgrāmatas (blogi)

gribējās kaut ko gudru uzrakstīt.... tad sapratu - viss gudrais jau uzrakstīts..

gribejās ko saprātīgu uzrakstīt, nu tādu lai visiem acis ieplešas, i sapratu - sen jau viss aprakstīts, uzrakstīts, kas par sapratīgu nodēvets, jo īstenībā vienīgā saprātīgā doma būtu nerakstīt neko, tikai gurdi smīkņājot palasīt, ko citi sarakstījuši, un ka nu cenšas un jemas sev bonusus vākt..... ta es sarkastiski un ciniski pie sevis padomāju, bet tad sapratu, ka ar palasīt nav nekā gudra, visi tādi salmu un pelavu kūlēji, tukšu vārtiņu virinātaji....

tad beidzot manī ieplaiksnīja varen gaiša doma - es vienkārši jau tāpat esmu ģeniāli saprātīgi gudra - kam man to vēl aprakstīt?...:)))))

sveiciens tiem kas te cenšas tikt popularitātes zirgā tādā vieta kā tīmeklis un pie tam vēl oho lapā! :)))) vismaz tāds priekšststs radās palasot dienasgrāmatas..... man kā cilvekam ar stabili konservatīviem uzskatiem, kas domā ka dienasgrāmatas domātas savu personīgi uzskatu, domu pārdomu, pierakstu veikšanai, rada kārtīgu izbrīnu daža laba ieraksta vispār esamība dienasgrāmatu lappusēs - nonācu pat tik tālu, ka sāku pārdomāt vai manus zelta domu graudus vispār te vērts publiskot - a ja nu noskauž? a ja nu manējie zelta gabaliņi ta nosūbo, ka arī tos kāds iemet pēc tam mēslainē?... tad iedomājos, ko es kā tāda sīkstuliene te raušu savus zelta gabaliņus tikai sev, lai jau tiek citiem, kaut tautas gudrība māca - nemet cūkām briljantus, tapat nenovērtēs....bet ko nu - kas ierakstīts tas ierakstīts, nemēdzu es tā lēti no saviem vārdiem un darbiem atteikties....

tā nu paliku es pie domas, ka mani pardomu zelta graudi, kas domāti bija tikai man, gan jau kādam noderēs ar! ja ne pārtikai, tad varbūt kādai saskābušas kandžas brūvei.... lai jau tiek....