|
žēl, ka nevaru rakstīt tad kad ienāk tās īstākās domas prātā.... domāju domāju - izdomāju un gribas to noķerto domu aiz sparna saķert un datorā ierakstīt, bet ta nebēdne laikam jauš ka man nav iespējas un smīnot aizbēg prom ... un tad kad es pie savas dienasgrāmatas tieku klāt, tad jau sen tās brīnumspārnainās ir prom... nau.... secināju, ka vislabāk domājas mašīnai pie stūŗes, eh tādas globālas problēmas tad atrrisinu, un viss tik tīrs un skaidrs.... bet ko tu pēc tam vairs pierādīsi, ko atminēsi, ja neesi piefiksejis? eh....
acīmredzot jāturpina stradāt.... ja nav ko ierakstīt tad nevajag ar`:)))) |
