|
saspringts laiks.
pat ļoti. škiet aizdomīgi, ka ziņās visu laiku tiekam biedēti ar dažādām -šanām : atlaišanām, bakrotēšanām, nebūšanām.... a gribās, vai zināt par skaisto un mūžīgi vērtīgo, es par to mīlestību atkal... radās pārdomas... man sāk likties, ka mīlestība mēdz transformēties, ja to divi ļautiņi ilgstoši lietā.... tas ir kas cits, ne tas kas bija... a tas kas bija vai zināt, manī rada dusmas par savu naivumu... oi... a kas i? kādreiz domāju - 30, oi veca būšu, i pienāca un pagāja... zin` es tagad priekš sevis esmu labāka, laikam arī gudrāka.... es sev labāk patīku nekā toreiz.... un savādi ir tas ka skaties uz tiem kā es toreiz un redzi tam cauri - dīvaini - vai man arī spīdēja cauri - toreiz? ceru ka ne, ceru ka es biju sieviete - noslēpums.... (naivā, tavā vecumā!:D:D:D) .. a kas i, cerēt tak var ko?:)))))))))))))) .
vispār jau smieties esot veselīgi:) |
