|
savādi... šosvētdien sapratu, ka vasara ir čau, prom, beigusies... Ziemupē, pie jūras, kas bangaini krāca, es sajutu ka rudens šogad ir sācies....
man sasodīti patīk Ziemupē, tā ka līdz asarām kaklā, katreiz mani tur velk... nez ko tas varētu nozīmēt? kādas reinkarnācijas neizdzēstas atmiņas, vai gluzi otrādi - nakotnes jausmas? gribu pie jūras.... Ziemupē.... sasodīts... mamma gan mācīja mani nelamāties, bet domājot par to kādēļ man zemgales meitai velk uz kuršu kāpām, man nav aptverams un gribas ko stingrāku teikt... ko es gan tur pazaudējuse? .... ai ai, pie jūras dzīve mana, tāds likten`s man ir lemts, šo zemi un šo jūru, man iemīlēt ir lemts... :))) aihoi! zinu ka kuršu kāpas mani atkal gaidīs, iespējams gan ka tikai pavasarī.:)))))
redz kaijas aiz loga ar` klaigā - laikam tādēļ lai es neaizmirstu par jūru, vai arī tādēļ ka jūrā vētra, un šīs netiek ūdenī:D... bet man tas atgādina par jūru, kāpām un bangām.:)) |
