Dienasgrāmatas (blogi)

Emocionālā atkarība.

Kas ir emocionālā atkarība?
Tās ir attiecības, kurās viena persona izmanto otru, lai justos droši. Tas notiek attiecībās, kuras ir ilgstošas un šajās attiecībās no otra mēs saņemam to kas mums ir vajadzīgs. Šeit centrā ir -divu cilvēku attiecības.
Ar ko tā atšķiras no līdzatkarības?
Līdzatkarība ir radies termiņš un tas ir dzīvojošais kopā ar alkoholiķi. Te viens uztur otra atkarību. Līdzatkarīgais cenšas visu atrisināt un kaut ko labot. Te centrā ir –atkarība.
Reizēm emocionālā atkarība var būt spēcīga pieķeršanās kādam. Tā, piemēram, homoseksuālisma pamatā ir daudz emocionālo atkarību un īpaši exhibicionismā. Emocionālā atkarība var veidoties starp vecākiem un bērnu, skolotāju un skolnieku, grupas vadītāju un dalībnieku u.c. Gandrīz katrs cilvēks var iekrist emocionālajā atkarībā. No ārpuses izskatās, ka ir viens stiprais, kurš kontrolē, bet stiprajam atkal ir nepieciešamība būt nepieciešamam. Ir laba sajūta–piepilda dvēseli, saņem apbrīnu, uzmanību un padomu, ir liels laika veltījums. Šis cilvēks var ieņemt Dieva vietu-vājais iet pie otra cilvēka un neiet pie Dieva.
Emocionālās atkarības saknes:
Mīlestības trūkums bērnībā, daudzas neapmierinātas vajadzības bērnībā, vardarbīga vide, bērnībā pamet māte un tagad baidās, ka sieviete arī pametīs. Te sakne ir –atstumtība, rezultāts-zems pašnovērtējums. Pamats-nepieciešamība pēc mīlestības un drošības.
Kas raksturīgs emocionālajai atkarībai:
Bieža greizsirdība (arī skaudība), rodas sāpes sirdī, es to otru gribu priekš sevis, lai otrs piederētu man. Te greizsirdība pat var būt uz citām draudzenēm- tikai mēs draudzējamies un neviena citu nevajag, jo šis cits var būt kā drauds manām attiecībām. Var būt eksplozivitāte - tikai es vēlos! Princips-viņa glābēja, es tas, kas jāglābj. Te es šajās attiecībās aizpildīju viņa tukšumu viņa attiecību tukšumā. Tas ir kā narkotika. Šie cilvēki palikdami vieni var iekrist depresijā. Te nav skaidras abu personu robežas. Pat ar domām var būt tā, ka Tu domā otra cilvēka domas nevis savējās. Mēs ar to otru cilvēku esam pārņemti. Viens otru cenšamies kopēt, notiek otras personas idealizēšana, zudusi spēja reāli ieraudzīt otra cilvēka problēmas. Šajās attiecībās tiek izmantota manipulācija, zaudēta spēja objektīvi risināt jautājumus. Šāda situācija var būt gan heteroseksuālās attiecībās, gan lesbiešu attiecībās, tas ir, ka sieviete var meklēt otrā sievietē tādu kā vīru. Var pat būt tā, ka kādai sievietei ir smagas attiecības ar vīru, viņa var meklēt otru draudzeni un tā rezultātā attiecības var palikt pārāk intīmas. Šajā gadījumā, lai mēģinātu atrisināt laulības problēmas ar vīru, viņa metas pie draudzenes. Rezultātā precēta sieviete pieķeras draudzenei pat līdz lesbismam. Tā arī vīriešiem, kas nāk no homoseksuālisma (tie ir tie, kas ir saņēmuši atbrīvošanu un atrodas dziedināšanas procesā) ir tendence uz homoseksuālismu, tas ir, stipri vajag otru cilvēku, tiek ieguldīts pārāk daudz, kā arī gaidīts pārāk daudz un beigās zaudē objektivitāti.
Emocionālajā atkarībā, lai apmierinātu savas vajadzības sāk ar manipulāciju.

Kā mēs sevi varam pārbaudīt?
Vai es pieaugu šajās attiecībās? Vai baudu brīvību pieņemt savus lēmumus? Vai šajās attiecībās es baudu individualitāti, vai es pieaugu tajā?
Ja otrs ir pārāk jūtīgs, tad kaut kas nav pareizi.

Kā izpaužas manipulēšana:
1. Ar dāvanām.
2. Ar pieskārienu, ar žestu
3. Komplimentiem, glaimošanu.
Emocionālajā atkarībā var manipulēt ar draudiem. Piemēram: ja tu nedraudzēsies ar mani, tad es nošaušos. Īpaši uz emocionālo atkarību mēs esam atvērti tajās situācijās, kad mums ir dzīves krīzes, piem.: zaudējam darbu, nomirst kāds tuvs cilvēks utt. Tādos brīžos ir viegli veidot nepareizas attiecības. Šādos brīžos ir svarīgi lūgt citu aizlūgšanas, lai neiekristu emocionālajā atkarībā.
Bieži šādās situācijās to neredz kā grēku un negrib atteikties. Bet mēs nevaram pieaugt, ja neesam saņēmušu dziedināšanu, tāpēc jāatzīst, ka tas ir grēks un jānožēlo. Jāatlaiž šis cilvēks un tikai tad es varu sastapties ar tām vajadzībām, kas bērnībā ir palikušas neapmierinātas. Ir jāsaprot, ka šādās attiecībās cenšas izmantot otru cilvēku, lai neietu pie Dieva. Jāatsakās no tā cilvēka, ko viņš man visu sniedz. Te arī stiprais var atzīt arī savu vainu, ka ir ļāvis sev pieķerties, bet tomēr vairs nevēlas tā turpināt attiecības un noteikt savas robežas. Tas ir grēka atzīšanas process.
Pēc tam nāk sērošanas process, sērojam par to kas nav bijis bērnībā, jādziedina ir atraidījums. Mēs meklējam sakni, kur ir ievainojums no mātes, no tēva. Reizēm pat ir jānodalās no šī cilvēka, jo ja attiecības ir neveselīgas, tad tās ir jāpārtrauc. Tā ir šķiršanās no šī cilvēka, īpaši gadījumā ja es gribu atdalīties no šīs emocionālās atkarības, bet viņš negrib. Vajadzīga ir griba atteikties no attiecībām. Tās saites būs stipras. Rezultātā var būt grūti gulēt, kā arī psihosomatiskās problēmas var parādīties. Te ir jāiet pie Dieva, kā arī jālūdz citu cilvēku palīdzība. Šajā brīdī ir svarīgi atrast citas draudzības un jāļauj sāpēm nākt uz augšu, atskaitāmies otram šajā dziedināšanas procesā. Toties, kad būsi dziedināts, tad būs miers ar sevi, izveidosies jaunas iezīmētas robežas, kā arī jauna brīvība izteikt savu viedokli, būt personībai rodas brīvība kalpot citiem. Dievs grib ieņemt to vietu cilvēkā, kas bija piešķirta otram cilvēkam. Te zaudē attiecības, bet iegūst Dieva tuvumu, kas aizpilda šīs attiecības.
Īpaši šo apdraudēti šajās attiecībās ir mazo grupu aizlūdzēji, jo šeit cilvēks var savus ievainojumus pārnest uz mazo grupu aizlūdzējiem, tāpēc ir svarīgi jau no paša sākuma cilvēku virzīt uz Dievu. Grupu aizlūdzējiem svarīgi ir atzīt kā šis cilvēks jūtas un to, ka es nespēju apmierināt Tavas vajadzības, kuras Tev bērnībā nav apmierinājis Tavs tēvs vai māte. Ja rodas šī emocionālā problēma, tad ir svarīgi to pateikt un nolikt savas robežas (ja tā rodas starp līderiem, tad ir jāpasaka vadītājam). Šīs personas nedrīkst būt vienā grupā.