Dienasgrāmatas (blogi)

„Teļu klusēšana” kā ūdeņuilgtspējību nodrošinošs faktors.

"Māls ir tas, kas apņem vāzi, bet tukšums satur tono iekšpuses."

Iz Austrumu gudrībām.

Karalis nav kails, karalis ir ekshibicionists.

Pauls Bankovkis. Eiroremonts

Kas ir kopīgs darba drošības noteikumiem ar Svētajiemrakstiem?

Princips. Svarīgs jau nav saturs, bet pats rituāls. 

Aleksandrs Raikins.

Reiz, nezinu, kādā sakarā,vēl strādājot inspekcijā, man kāds pajautāja, vai es gadījumā neesmu lielspatriots. Laikam jau jautātājs cerēja uz pozitīvu atbildi – re, dullais zivu inspektors, kas naktis neguļ undauzās pa jūru un upēm, savos un galīgi ne savos ūdeņos, ne tikai darba laikāun brīvdienās, bet pat atvaļinājumā, tagad klapēs sev pie krūts un teiks, kamīl šo valsti...

Ja godīgi – es nezināju, koatbildēt. Jo līdz tam nekad par to netiku domājis. Tagad gan esmu. Nācāspadomāt – un ja pavisam atklāti – atklāt, ka šīs valsts patriots negribu būt.Jo ir pilnīgi vienalga, aiz kādiem saukļiem un lozungiem maskējas tā saucamādabas aizsardzība, kamēr ir kaut mazākā iespēja to piekopt.

Un, jo tālāk dzīvoju šajā nujau vairs pat ne banānu republikā, jo mazāks patriots kļūstu. Jo vairāk –zinot, ka nevis paveikts darbs, bet gan smuki un gari uzrakstīts papīrs tiekstādīts par prioritāti. Zinot, kā dabas sargāšana tiek īstenota. Ja tiek. Parspīti pavēlēm, instrukcijām un darba likumdošanai.Zinot, kā tie O. Henri spalvas cienīgie iestādījumi, kurus sauc par mūsubrīvvalsts institūcijām, aizstāv šīs teritorijas intereses. Un cik ļoti vērtēcilvēkus, kuri mēģina saglābt vismaz mazumiņu.

Sēžinspektors pagājušajā bezledus ziemā pie Lielupes, gaida, kad izbrauks krastākāds no makšķerniekiem. Zina, ka daudziem velcētājiem laivās paslēptas zemmēralīdaciņas. Aiz gara laika prātā kavējas pie dienesta dokumentiem. Tiem pašiem,kuros valsts vides dienesta darbiniekiem līdz tālākam rīkojumam aizliegtsbraukt ar motorlaivām. Nuja, droši vien tāpēc, ka ūdens auksts – ka nenosalstkājas. Vai arī – nedod, dies, trāpīsies kāds ledus gabals, tā vēl var sagrieztlaivu vai sabojāt tehniku. Bet naudas remontiem nav. Benzīns ar ietaupīsies. Makšķerniekiemgan par to galva nesāp. Sāk krēslot un darba diena beidzas. Jādodas mājup, joārpus darba laika rakstītu protokolu var atzīt par apstrīdamu...

Institūcijasjau rūpējas par saviem darbiniekiem. Rūpējas, lai tie neapsaldē kājas, braucotlaivā. Rūpējas, lai viņi nepārstrādātos, jo virsstundu darba uzskaite irsvarīgāka par malu zvejas apkarošanu. Tās rūpējas arī par inspektoru palīgu –valsts vides dienesta pilnvaroto personu ģimenes pavarda stāvokli. Droši vientur rūpi arī par demogrāfiju, ja jau darba līgumā aizliedz tiem strādātdiennakts tumšajā laikā.

Ierēdniecības„smagais gals” rūpējas arī par planētas ekoloģiju. Ekonomējot fosilo kurināmo,saudzējam ozona slāni, bet taupot papīru – tropu mežus. Droši vien tāpēc mēnešadegvielas pietiek knapi pāris nedēļām un regulāri aptrūkstas administratīvāpārkāpuma protokolu veidlapas. Droši vientāpēc līdz pat vasaras vidum VVD nekādi nevarēja pagarināt pilnvaroto personuapliecības. Rezultāts – mazāk aizturētu pārkāpēju un izņemtu zvejas rīku. Arī –daudz mazāk aprakstītu papīru, ko izskatīt.

Drīzjau būs vēl mazāk. Jo atkal jāpārskata sabiedrisko inspektoru nolikums, kuram beidzas derīguma termiņš. Zinot, kādos tempos un kādā kvalitātētiek izstrādāti un pieņemti šādi likumdošanas akti,droši vien vismaz pusgadu nekāda darbība nesanāks...