Vakar ar vienu aci un ausi redzot un dzirdot latviešu kinofilmu Pūt vējiņi nācu pie interesantiem secinājumiem

J.Rainis savā lugā ir atspoguļojis mūžseno problēmu: pretrunu mīļotā izvēlē starp cilvēcisko un instinktīvo. Uldis - tipisks "spēcīgais tēviņš", kurš nāk un uzvar "labo zēnu" Gati. Pieļauju, ka autors romantizējis tālos pagātnes notikumus un piedomājis Ulda pāraudzināšanu un jūtu izaugsmi. Drīzāk viss notika daudz primitīvāk, neviens to Gatiņu nežēloja un viņam nejuta līdzi. Pa šo laiku sabiedrība noteikti ir attīstījusies tālāk savā cilvēciskumā un šīs vērtības novērtē augstāk, tomēr problēma ir palikusi.

Lugā gan neredzējās neviena sliktā meitene. Zani par tādu kvalificēt nevar, viņa ir tikai upuris vīrieša seksuālās ekspansijas instinktam. Acīmredzot Raiņa romantizētajā senatnē šādas sievietes nemaz neiederējās :)