"Aizņemtām" sievietēm ir vieglāka dzīve nekā "aizņemtiem" vīriešiem

Cilvēki nav tik monogāmi, kā izliekas. Ja ir savs draugs / draudzene / vīrs / sieva / mīļākais / mīļākā bieži vien nekas nebūtu pretī salaist arī ar vēl kādu, pie nosacījuma, ja nesabojājas esošās attiecības. Ja pēdējais nosacījums draud neizpildīties (kas parasti tā arī ir), esam gatavi uz sevis ierobežošanu.
Tad nu stāsts ir par to, ka sievietēm šajā gadījumā ir vienkāršāk. Atliek tik padot attiecīgu slēptu signālu un vīriešu uzmanība tiek saņemta, var nokomplektēt pielūdzēju kolekciju, neko nedarot apmierināt savas instinktīvās vajadzības un gūt no tā visa gandarījumu. Ja kas ne tā, var notēlot beigtu zivi un pateikt: "Es jau neko, viņi jau..."
Savukārt vīrietis savu analoģisko seksuālās ekspansijas instinktu nevar nekādīgi apmierināt itkā neko nedarot. Aktīvai rīcībai uzreiz redzams "viss uz sejas" un nepatikšanas garantētas. Eh, netaisnīgi tai pasaulē ir iekārtots :))