|
03.07.2008.
Izdomāju vienudien, ka gribas kaut ko lielu un
skaistu. Respektīvi samu noķert un nobildēt. Ar mani tā šad un tad mēdz
gadīties. Tikai īsti neatceros vairs, kā tā diagnoze saucas idee fixe vai De ja vu. Bet nu kautkā uz to pusi jau bija. Neesmot nekas
nopietns, Aleksandra augstumi[1]
pēc tādiem neraudot.
04.07.2008. Rīta pusē.
Ideja ir, ir arī adepti. Izvēdināties gribējās
arī Garajam. Sarunaļi pirmdienā, kad tauta noiet, brauksim. Čomam ar kakraz
brīvā nedēļa, vieta pie Piksteres garantēta.
04.07.2008. Pēcpusdiena.
Iztīrīju kameru no vecbilžām, sameklēju
termosus čajam un kapejai lai trakajā copē upmalā nav jākasās, uzlādēju arī visiem
pribambasiem baterijas. Sagatavoju spaini ar iebarojamo brekšiem lai, samus
ķerot ,nav garš laiks, saķersim puņķainos plakanos, ko nokūpināt.
05.06. 07.2008.
Divas naktis kā pustraks kurmis nēsājos pa
parku. Naktstārpu nav. Viss ieguvums 1.5 tārpa, ko bija izbrāķējis ezis.
Laikam. Paņēmu rokās apskatījos un arī izbrāķēju. 07.07.2008. 10.00.
Pazvanīju uz bodi. Jā, nakteņi ir. 10 gb. - 2.50 LVL. Paskaitīju finanses un
izdomāju, ka var samus ķert arī uz vīngliemežiem vai citu podnožnij korm. Gliemežu
viscaur ir gana. Gana ir arī tukšu PET pudeļu, bet nav dzirdēts, ka sami tās
lietotu uzturā.
07.07.2008. 12.00.
Nu neko, savācāmies, piemeklējām, kas
meklējams (veikalu) un braucam. Puika arī līdzi. Tas, kurzemnieks būdams,
vispār samu nav redzējis. Vispār tādu riktīgu un vēl pašu ķertu mēs jau arī.
Bet tas jau nekas braucam. Jābūt!
07.07.2008. 15.00.
Atbraucam ar. Arī Sēlijā ar naktstārpiem
naprjažonka. Labi, lejam Aigaram mauriņu (ar ūdeni), spraužam dakšas, kabinām
fāzi. Tārpeļi ir, bet maz un maziņi. Nav arī ežu, uz ko novelt vainu. Eh, kas
būs uz to copēs.
07.07.2008. 16.00.
Ņemam zāģi un braucam uz upi. Ne jau
nošauties, bet malku jānozāģē. Kāreiz pie ugunskura ir viens kārtīgs nokaltis
bērzs. Tā, par šito galva nesāp. Sāp par kautko citu a ja nu aptrūkstas galvenais??? Labi, līdz veikala
slēgšanai laika gana. Iesvētām procesu, iemetam pāris gruntenes. Ar putru. Uz
breksi, lai būtu dzīvā zive, ko uz āķa uzlikt. Tagad jāpagaida, lai putra tur
pa grunti izsmird. Kādu pusstundu.
07.07.2008. 16.30.
Gaidām. Iesvētām otrreiz. Klusums. Breksis
neņem. Iesvētām trešoreiz. Breksis neņem. Upē ārdās mežavimbas, zandarti un
asari. Iemetu spiningu, trāpās zemmēra siļķīte. Cits nekas vairāk neņem. Es arī
īpaši necenšos, mani interesē sami. Uzstutēju grunteni un uz āķa samontēju
sauju sausās kaķu barības. Smird ekselenti, bet arī to neviens neņem.
07.07.2008. 18.00.
Iesvētām vēl kādu reizīti un sākam domāt, ko
darīs tālāk. Smukas debesis (kakoje ņebo goluboje). Domāts darīts zvanu uz
Jēpili Mucim. Domāju pakārdināšu šo, tas jau mūžam aizņemts. Ņifiga Mucis ir
brīvs un arī atbrauc. O gore, ķebe Daugavas zivju populācija!
07.07.2008. 20.00.
Četrās stundās divreiz ir pakustināti zvaniņi.
Ne jau debesu grunteņu. Tā kā dzeram vēl neieskābušu jāņu alu, tie otri ir
kustināti čum vairāk. Breksis tā arī neņem. Skatoties uz kompāniju, toties
pārņem šaubas vai drīkst lasīt gliemežus un likt uz āķa. Ko tad vakarā
ēdīsim???
07.07.2008. 20.30.
Izlemts. Daļa tautas dodas uz veikalu. Jācer,
ka atvedīs arī ko ēdamu gliemeži jau ir kautkur pamukuši.
Kamēr tauta piemeklē bodi, Garajam uz kāta
naidīga cope. Nu tik būs! Ir ar. Pērnais samu kurkulis uz gramiem 200. Atlaižam
bez fotosesijas. Vēlāk es to nožēlošu.
07.07.2008. 21.30.
Tauta atbrauc no bodes. Līst. Breksis neņem.
Sams arī. Sēžam un iesvētām. Labi, ka nav odu.
07.07. vakars 08.07. rīts.
Tumšs periods. [svītrots. Pašcenzūra, zināt]
08.07.2008. 08.00.
Pa nakti tā i tolkom nekas nepazvanīja. Varbūt
arī nedzirdējām, kas zina? Garajam uz sliekas pēc pārmešanas vēl pāris copes.
Viena naidīga, pat kātu norāva no akmens. Galā protams, 0. Man, velkot ārā
fīderi, notrūka plicītis. Tāds, pusplaukstas izmēros. Žēl. Būtu laba ēsma uz
dzīvā. Kamēr ķimerējos ap fīderi, kāds piegrabina uz kaķu paikas stroķa.
Protams, galā nekā. Āķis ar tāds stipri pliks. Uzbaroju arī to par jaunu. Arī
Mucim uz diviem stobriem fīderu nekā. Breksis neņem. Laikam laika apstākļi pie
vainas. Vai HES. Nu, ekoloģija slikta, droši vien. Vai kautkā tā. Atzīmējam to
lietu.
08.07.2008. 09.00.
Breksis neņem. Sams arī. Par spīti
atzīmēšanai. Varbūt par maz atzīmēts???
Skatos, puika sabildējis smukus negaisus virs
Daugavas. Izrādās, es arī esmu šo to lietojamu noknipsējis. Vismaz nav tukšā.
08.07.2008. 10.00.
Lai nu kā atzīmētu, ne sams, ne breksis neņem.
Pat uz kaķu barības. Gliemji kautkur aizbēguši. Savādi Garais pat mūziku
pārāk skaļi nelika...
08.07.2008. 11.00.
Kvokotāji un velcētāji ar tādi drūmi un
kustīgi rāpo pa upi. Met mums lielu līkumu. Ievēro distanci tas labi. Neviens
ar ķeselēm nevicinās. Laikam šiem ar neņem. Nujā, slikta ekoloģija. Lai
uzlabotu to lietu, saliekam vienkopus tukšos alus u.c. traukus un atzīmējam.
Breksis vienalga neņem. Garajam paņem vēl viens kurkulis. Nepaspēju nobildēt,
kad jau palaida vaļā... arī to vēlāk nožēlošu.
08.07.2008. 12.00 16.00.
Laikam tomēr mēģināsim sekot latvju tautas
dzīvesziņai. Nu, tai, kur māca, ka labs nāk ar gaidīšanu. Mēģināsim gaidīt.
Mucim vajag uz pilsētu. Aigaram ar muterīti arī. Tas labi. Varbūt atvedīs ko
ēdamu. Šie aizbrauc. Aizved puiku (tam nākamrīt 6.00 uz darbu). Pāris
nepiecērtamu paraustījienu uz gruntenēm. Gaidīšana nelīdz. Silts nākot ar
sildīšanu, drusku pasildāmies. Arī nepalīdz.
08.07.2008. 16.00.
Atbrauca Aigars. Labi, ka atveda ne tikai visu
ko, bet arī ko ēdamu. Zivis neņem. Sildāmies. Sutīgs. Nāk pērkons. Zivis neņem.
Pat uz kaķu barības. Tātad nelīdz ne gaidīšana, ne sildīšana. Nu i nafig tās
dainas. Varbūt vienkārši vajadzēja ņemt slavenākas firmas ražotus kaķu
kraukšķīšus???
08.07.2008. 18.00.
Atbrauc Mucis. Atved paiku marinētus
ķiplokus, dilles, salātus, lociņus un 5 tomātus. Man ir sāls un folija, bet nav
zivju. Sildāmies, domājam.
08.07.2008. 19.34.
Rodas doma ja zivis neķeras, tad pie tām,
vienalga, var tikt! Zvanu uz audzētavu. Ojāram. Viņš saka, ka esot nopērkami
Āfrikas bruņusami. Par 2.50 kilogramā. Savādi tikpat maksā 10 sliekas...
08.07.2008. 19.55. 21.00.
Audzētava vairs nestrādā, bet sargs ir
brīdināts. Braucam pakaļ. Nav jau tālu. Kilometri 40 uz abiem galiem. Nopērkam
12 samus. Maziņi, 1-1.5 kilo. Tomēr labāk, kā pirkt tārpus. Atpakaļ braucot, notiek nelaime
visi veikali jau ciet. Mucis saka, tam neesot nozīmes.
08.07.2008. 21.30.
Mucis no mašīnas izceļ 5 litru kannu. Tiešām, veikala darba laikam nav nozīmes.
08.07.2008. 22.30.
Muci savāc sieva. Ģimenes apstākļi un
dziesmusvētku norise prasot viņa līdzdalību. Labi, ka mēs pārējie neesam nekādi
pašdarbnieki. Gan jau Sitija iztiks bez mūsu dalības vispārējos tautas svētkos.
Braucot prom, Mucis mēģina no zivju ķeseles
izkacēt kādu zivi. Izķencēja arī. Vienu toč redzēju, kā aizpeldēja, pārējās
laikam palika maisā. Dzīvniekam dzīvnieka spēks.
Nāk pērkons. Lai arī sildāmies, ir karsti.
Garais atvelk da krastam vēl vienu kurkuli. Arī man kaut kas ir uzāķējies uz
kaķu barības. Bet kautkur pusceļā noāķējas. Nekas tas bija maziņš.
09.07.2008. 08.00.
Rīts sākas ar pārsteigumu. Samu ķeselē ir
tikai viens ļoti mierīgs dzīvnieks. Citu nav. Laikam mezgls nebija kārtīgi
uzsiets. Uz mana putrasstroķa uzēdies viens 12 cm garš breksītis. Tas labi.
Būs, ko kaķiem atrādīt. Aigars ar Garo satraucas par aizbēgušajiem samiem. Es
arī, tikai no ekoloģijas, ne gastronomijas viedokļa.
09.07.2008. 10.00.
Beidzot tomēr pielauzu šos uztvert zaudējumu
filosofiski un pat pasmaidīt par zudībām. Pasmaidīt palīdzēja vēl viens zvans
uz audzētavu. Rezultātā otru samu porciju mums pārdeva par pašizmaksu. Krietni
lētāk, kā veikala tārpus. Šie aizbrauca pakaļ. Zivis neķeras, zvani nekustas.
Nujā, alus ar beidzies.
09.07.2008. 11.00. 12.00.
Fotosesija ar to mierīgo samu. Labi, ka šim
ūsas saslējušās, portrejas būs tā neko. Atvestie ir krietni nemierīgāki.
Nolemjam beigt zveju. Atzīmējam. Garajam nelejam viņš brauks uz Rīgu.
Vācamies nost. Sakārtojam ekoloģiju. Ir gan tie cilvēki cūkas spēj tik
vākt...
09.07.2008. 13.00.
Piebraucam pie žāvētavas. Samu bēres mums ar
Aigaru. Baigi citas tiem nigersamiem tās galvas ar cirvi un āmuru knapi var pārsist,
lai var likt kurēties... Labi, ka ir spēka dzēriens. Iekuram namiņu, uzliekam
samus. Aigars kautkur nozūd.
09.07.2008. 14.00.
sameklēju Aigaru, viņš guļ. Noguris cilvēks,
nomakšķerējies līks nervi pagalam. Labi, lai atpūšas. Paņemu vienu svaigo zvēru
mājām un Garais tiek pie mājupceļa. Vēl joprojām rēcam par samiem.
Iedomājoties, kādu ģīmi rādīs kāds copmanis...
09.07.2008. 16.00.
Esmu mājās. Atvesto breksīti kaķi ignorē
pilnīgi un divbalsīgi. Dodu izbrāķēto samupaiku ēd. Arī labi. Kautkāds mudaks
piebildējis pilnu kameru. Krauju kompī, skatos uz bildēm un priecājos cope
taču ir lieliska atpūta un vienotība ar dabu!
[1] Rīgas pilsētas garīgi slimo dziedinātava kopš Aleksandra I laikiem.
Tagadējā Aptiekas iela 1. |
