Izjūtu kokteilis... Dvēseles sajūtas, ko saucu par suņa skumjām atkal klāt. Atmiņas pārskrien "Menueta" koncerta repertuāru un ausīs skan: saki man bieza siena, vai otrā pusē ir diena? Saki man bieza siena, ka esi tikai viena!... Dzīve tagad rada situācijas,kad bieza siena seko viena otrai, tiklīdz vienu pārvaru, seko nākamā...vairs nav spēka.

Patlaban klausos Akurāteres dziesmas krievu valodā un nez kāpēc asaras sariešas acīs...

Bože kak davno eto bilo, pomnju toļko v mutnoi reke voda, vremja, kogda radostj menja ljubila,boļše ņe vernutj nezašto, ņikogda...

un tad vēl: ja tebja ņikogda ņe zabudu, ja tebja ņikogda  ņe uvižu...

Tiešām sajūta, ka viss labais, skaistais jau manā dzīvē ir izbijis. Vienīgā laime, ka esmu bijusi laimīga, zinu kā tas ir. Laikam jau nevar gribēt, lai vienmēr tā būtu. Jo ne jau visiem tas ir dots...