Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 01-04-2008 02:17		6 21
Viltus vērtības Cilvēks ir ļoti spējīgs neīstu vērtību radīšanā. Mīlestības un paļaušanās vietā mēs esam radījuši neīstu vērtību - ``uzticība". Uzticīgs cilvēks ir tikai virspusēji saistīts ar mīlestību. Vergs ir uzticīgs. Bet vai tu tiešām domā, ka tas, kurš ticis turēts verdzībā, ir necilvēcīgi pazemots, un kura gods un lepnums ir aizskarts, spēj mīlēt kādu, kurš viņu tik ļoti pakļāvis.Vergs ienīst savu apspiedēju, un, ja viņam radīsies iespēja, viņš noteikti to nonāvēs! Taču virspusēji vergs paliks uzticīgs - viņam tādam jābūt. Tas nenotiek tāpēc, ka viņš priecājas, tas ir baiļu dēļ. Tas nenotiek mīlestības dēļ. Šī izlikšanās izriet no verga nosacītā prāta, kas teic, ka viņam jābūt uzticīgam savam saimniekam. Tā ir suņa paklausība saimniekam. Mīlestībai vajadzīga daudz pilnīgāka atbilde. To nerada pienākums, tā rodas no sirdspukstiem, personīgās prieka pieredzes un vēlmes dalīties ar to. Uzticība ir kas kroplīgs. Taču tūkstošiem gadu tā ir bijusi ļoti sienījama vērtība, jo sabiedrība ir paverdzinājusi cilvēkus dažādos veidos. Pieņemts, ka sievai jābūt uzticīgai savam vīram - ttādā pakāpē kā Indijā, kur miljoniem sieviešu ir devušās nāvē līdzās saviem vīriem, ielecot degošā mirušo sadedzināšanas sārtā.Tas tika tik augstu vērtēts, ka, ja arī kāda sieviete liegusies to darīt, viņas turpmākā dzīve bijusi nožēlojama. Viņa kļuvusi gandrīz vai par atraidīto, pazemināta par kalponi pašas ģimenē, jo atsacījusies dzīva sadegt sārtā kopā ar mirušo. Viņa nav bijusi uzticīga savam vīram. Turklāt padomājiet par pretējo - neviens vīrietis nav vēlējies sadegt sārtā ar mirušās sievas ķermeni. Un par to pat neradās jautājums. Tad jāvaicā - vai vīrs vispār jebkad ir bijis uzticīgs savai sievai. Tā ir dubultstandartu sabiedrība. Vieni noteikumi saimniekiem, īpašniekiem, pakļāvējiem, un citi - vergiem. Mīlestība ir bīstama pieredze, jo tu piederi kaut kam ietekmīgākam nekā tu pats. Un to nevar kontrolēt. Tu nevari to radīt pēc pasūtījuma. Ja tā ir notikusi, nav iespējams to atsaukt. Vienīgais - izlikties, būt liekulim. Uzticība ir pilnīgi pretēja. To rada tavs prāts, tas nav kaut kas ārpus tevis paša robežām. Tā ir noteiktas kultūras audzināšana, tāpat kā visas citas audzināšanas. Tu sāc rīkoties, un ar laiku notici savai rīcībai. Uzticība prasa, lai tu, būdams gan dzīvs, gan miris, pakļaujies noteiktam cilvēkam, vienalga, vai tava sirds to vēlas vai ne. Tas ir psiholoģiskais paverdzināšanas veids. Mīlestība dāvā brīvību. Uzticība prasa pakļautību. Virspusēji tās izskatās vienādas. Dziļi savā būtībā tās ir ļoti pretējas lietas, diametriāli pretējas. Uzticība ir spēle, tev tā ir iemācīta. Mīlestība ir pirmatnēja; tajā ir viss tās skaistums.Tā atnāk kā vēja pūsma ar smaržu vilni un piepilda tavu sirdi. Un pēkšņi vietā, kur atradās tuksnesis, rodas puķu dārzs. Taču tu nezini, no kurienes tas nāk, un tev nav pat jausmas, kā to izraisīt. Tā atnāk pati un uzkavējas tik ilgi, cik esamība to vēlas. Un tieši tāpat, kā tā vienu dienu uzradusies, kā svešiniece, kā viešņa, pēkšņi , citu dienu tā ir jau prom. Nav iespējam to satvert un noturēt. Sabiedrība nevar būt tik atkarīga no šādiem neparedzamiem, neuzticamiem pārdzīvojumiem. Tā grib garantijas, drošību. Tāpēc tā pilnīgi ir izstūmusi no dzīves mīlestību, tās vietā izveidojot laulību. Laulība pazīst uzticību, pakļaušanos vīram, un savas formalitātes dēļ ir tavās rokās. Taču tā nav nekas salīdzinājumā ar mīlestību, ne piliens okeānā. Sabiedrība ļoti priecājas par laulību, jo tā ir noteikta. Vīrs var būt drošs, ka rīt tu būsi tikpat uzticīga kā šodien. Mīlestībai uzticēties nevar. Visdīvaināk ir tas, ka, lai gan mīlestība ir vislielākā uzticēšanās, - tai uzticēties nevar. Šai mirklī tā ir absolūti pilnīga, visaptveroša, bet jau nākamajā -atvērta. Tā var tevī izaugt un var no tevis izgaist. Vīrs vēlas, lai sieva būtu viņa verdzene visu mūžu. Viņš nespēj paļauties tikai uz mīlestību, viņam jārada kaut kas tai līdzīgs, bet cilvēka prāta izdomāts. Ja mīlestība tiek pieprasīta, tad tā kļūst par paklausību. Ja tiek dota bez pieprasījuma, ja tā ir tava brīvas gribas dāvana, tad tā paceļ tavu apziņu. Ja uzticība tiek pieprasīta, tu esi paverdzināts. Bet ja uzticība tevī rodas pati, tavā sirdī attīstās kaut kas dziļi humāns. Atšķirība ir ļoti niecīga, bet vienlaikus -ievērojama. Pieprasīta vai pavēlēta mīlestība vai uzticība - abas tās kļūst neīstas. Kad tās rodas pašas no sevis, tām ir milzīga iekšējā vērtība. Tās nepadara tevi par vergu, tu esi saimnieks, jo tā ir tava mīlestība, tā ir tava uzticība. Tu klausi savai sirdij, ne kam citam, un neesi spiests paklausīt. Tava mīlestība izriet no tavas brīvības. Tava uzticība nāk no tavas cieņas. Tās abas kopā tevi darīs bagātāku. Tā ir mana jaunās cilvēcības ideja. Cilvēki mīlēs, bet neļaus, lai mīlestība tiktu pieprasīta. Viņi uzticēsies, bet šī uzticība būs saskaņā ar viņiem pašiem.. /Ošo "Tuvība"/

Komentāri

anina: Jā, vienmēr ir pašam izvēle, tik viegli nav, jo visi alkst mīlestības!!!

2008-04-01 02:29

Piligrims: Lielu dvēseļu teoretizēšana par ideālo, bet ko sabiedrībai darīt ar bezatbildību un tās sekām, kuras rada mazo dvēseļu praktiskā darbība?
Galvenai domai piekrītu, ka vīrieši ir `ērti` iekārtojušies bezatbildības, vai nevienlīdzīgas atbildības tronī. Žēl tikai, ka galvenā cīņa notiek par tiesībām būt tik pat bezatbildīgām, ne par pienākumu 2. pusēm uzņemties līdzvērtīgu atbildības nastu par attiecību rezultātiem - bērniem un viņu normālu dzīvi (neesmu tik naivs, lai lietotu vārdu `laimīgu`)

2008-04-01 02:58

kurkurmiitis: .. mazs bērns piedzimst laimīgs.. šķists un nevainīgs.. ar Lielu dvēseli.. (kas tā ir - mazā dvēsele, vai šeit neslēpjas ši tieksme -dominēt pār kādu, būt vadošām, t.i. -pārākam.. kādā nozīmē pārākam - dievs mūs radīja kā vienreizējus, pašus labākos - katru..
..tieši sabiedrībai ir bīstama šādu brīvu uzskatu rašanās - tā salauž bērnu jau mazotnē, jau aizmetnī.. paskaties.. mūsu sabiedrība balstas uz meliem, uz nevienlīdzību.. jā, arī uz varu..
tā nav atbildība..

2008-04-01 08:35

solcika: Cilvēki mīlēs, bet neļaus, lai mīlestība tiktu pieprasīta. Viņi uzticēsies, bet šī uzticība būs saskaņā ar viņiem pašiem..
UN TAS JAU IZSAKA VISU!!! Bet arī to mēs kādreiz neizprotam, sajaucam, notēlojam, neizprotam, aizmirstam-un tad viss kā dzīvē.....

2008-04-01 10:00

le_chot: ...un es jau domāju,ka tās ir Tavas domas,izrādās-Ošo. Bet citāts labs,patiess. Nevar pieprasīt ne mīlestību ,ne uzticību. Vai nu ir, vai nav.

2008-04-10 09:37

svechugaisma: "Sirds bez žoga
acis bez žoga
elpa bez žoga
mīļums bez žoga un man
atliek vienīgi ļauties..."

2008-04-10 10:27

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.