|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| kurkurmiitis, 31-03-2008 00:26 |
|
2 35 |
gāju un kupenā atradu vēju
ieputinātu,
citreiz tik neganti skarbu un stipru
bet nu - kā čukstu
ar pūderētiem vaigiem un snīpi
balti balti kaisītiem miltiem
tik vietām sārtums jūtams
nopūtās klusums
ņemot rokās,
tāds karstums un žēlums
par vēl nenoieto ceļa jūdzi
kā spētu to nosargāt
zemi,kur sapņi, kur balss tālāk sauc
nu labi,
kaut izpurināt pelēki vienmuļo miglu
ar ko piepildīts rīts
ap dārziem
atvadas kā ieilgušas sāpes, tās žņaudz
ievilkt elpu krūtīs grūti,
kad saproti -pagājis jau
ir mirklis. Un mirklis ir zudis
..
vējš mani māca dzīvot |
Brivkalne19: Labi, ja tāds skolotājs Vējš..., ar Vēju arī vajag draudzēties! #1 2008-03-31 16:49
Vejslota: Es jau arī- ar visiem četriem... :)) #2 2008-04-07 20:15
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
