Dienasgrāmatas (blogi)

shardo, 31-03-2008 12:04

2 41

Nedēļas nogali sanāca pavadīt kuplā senioru pulkā. Noskatījos, kā viņi dzīvespriecīgi lēkā dančus, bauda dzīvi, kontaktējas savā starpā, neskatoties uz to, ka šķir valodas barjeras. Nodomāju, ka - ja viņu vietā būtu mana vecuma jaunieši, pie tam no dažādām valstīm, viņi katrs pārsvarā sēdētu savā grupiņā, dzertu un nu varbūt izietu padancot...

Visā pasākumā kā gadījās kā ne uzradās arī viens ļoti pievilcīgs jauns vīrietis. Ik pa brīdim viens otram uzmetām acis, novērsāmies, klusībā siekalojāmies, bet... nekas nenotika. Es gan neko nenožēloju, tomēr brīnos, cik gan grūti jaunībā ir lauzt savu iekšējo barjeru un iet vienkārši baudīt dzīvi. Pat redzot, ka turpat acu priekšā ir labs piemērs, kā to darīt...

Sāpes pāriet?

... un es tāpat daru pēc sava prāta......

citi ieraksti shardo d-grāmatā

Komentāri

Eziic: Domāju, ka cilvēkiem atkarībā no vecuma prioritātes un vērtības mainās.
Senjoriem dzīves pieredze saka priekšā, ka laba laika pavadīšana ir atkarīga tikai no paša. jaunie cilvēki vēl cer, ka kāds būs drosmīgāks un sāks pirmais to kompāniju kustināt.

2008-03-31 12:09

perpetuum_mobile: Vecie zin, ka rītdiena var arī nepienākt, a jaunajiem šķiet, ka var arī atlikt uz nākotni, ka milzums laika priekšā :)

2008-03-31 12:36

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.