STŪRĪTIS ZEMES

Mans stūrītis zemes
Varbūt būs septiņas pēdas
Zem kājām.
Nekā cita jau nav,
Ko mēs abi varētu nosaukt
Par kopējām mājām.

Daudzi dzīvo un domā,
Ka savas ārzemju villas
Paņems tie līdzi pat kapā,
Bet es pasmaidu slepus,
Jo man dārgas ir
Dažas vienkāršas koka tapas.

Kādā dienā, kad atnāks draudzene,
Tērpusies visa melnā,
Manu šīszemes gaitu dziļā līnija
Pēkšņi izdzisīs delnā.

Tavas asaras nelīdzēs,
Sāpēs, dvēseli plosošās, lietās.
Manis nebūs vairs šeit,
Jo virs zemes,
Neprāta sapnim nav atrasta vieta.

Tikai vienu es palūgšu
Eņģelim savam,
Lai viņš pieskaras, mīlot kā es,
Vaigam mīļajam tavam.

C Mans dzejolis