|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Mazinaa33, 31-01-2008 15:21 |
|
1 25 |
"Īstajā dzīvē mīlestībai nepieciešams piepildījums. Protams atdevei nav jābūt tūlītējai, taču mīlestība var izdzīvot tikai tad, ja pastāv kaut visniecīgākā cerība iekarot mīļoto cilvēku.
Pārējais ir fantāzijas.(..)
..mīlestība ir līdzīga dambim. Ja kaut kur palikusi kaut niecīga spraudziņa, pa kuru izlauzties ūdens urdziņai, drīz vien stiprā celtne būs pagalam, un spēcīgās ūdens straumes neviens nespēs kontrolēt.
Ja dambja sienas sabrūk, mīlestība pieprasa samaksu par visu. Nav vairs būtiski, kas ir irspējams un kas nav iespējams, nav vairs būtiski, vai mēs spējam noturēt līdzās mīļoto cilvēku,- mīlēt nozīmē zaudēt kontroli.(..)
Mīlestība ir vienas vienīgas lamatas. Kad tai iegribas mūs pārņemt, tā rāda vienīgi savu gaišo pusi, liedzot saskatīt šīs gaismas mestās ēnas.(..)
Mīlestība ir kā narkotikas. Sākumā tevi pārņem eiforija, tu ļaujies tai pilnībā, bet nākamajā dienā jau gribi vairāk. Tā vēl nav saindēšanās, bet tev patīk šī sajūta, un tu jūties spējīgs sevi kontrolēt. Tu domā par mīļoto divas minūtes un aizmirsti par viņu uz trīs stundām.
Pamazām tu pie šā cilvēka pierodi un kļūsti pilnīgi atkarīgs no viņa. Tagad tu domā par viņu trīs stundas un aizmirsti vien uz divām minūtēm. Kad mīļotā nav tuvumā, tu jūties kā narkomāns, kam pietrūkst kārtējās devas. Un, tāpat kā narkomāni zog un pazemojas, lai iegūtu nepieciešamo, arī tu mīlestības vārdā esi gatavs uz visu.(..)
Taču mīlestība vienmēr ir kaut kas nebijis. Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā,- vienmēr mēs sastopamies ar kaut ko jaunu. Mīlestība var mūs ievest ellē, vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci. Atsakoties no mīlestības un baidoties pastiept roku, lai noplūktu augļus no pārpilnā dzīves koka, mēs nomirsim badā. Mīlestība ir jāmeklē, kaut arī tas prasītu garas ciešanu un skumju stundas, dienas vai nedēļas.
Dodoties meklēt mīlestību, mums jāatceras, ka tajā pat brīdī arī mīlestība dodas mums pretim.
Un izglābj mūs."
/Paulu Koelju "Pjedro upes kratstā es sēdēju un raudāju"/
|
Burve77: Nu ja, to grāmatu jau te drīz visu pilnībā citēs...ir pa laikam kādu gabaliņu iecitē, drīz varēšu savākt VISU:)) (priecīga iekopē savā Pjedro upes folderītī kārtējo gabaliņu!) #1 2008-01-31 16:21
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
