Dienasgrāmatas (blogi)

viltiigaa_aknudesa, 22-01-2008 11:03		1 17
Principā man reklāma un viss kas ar to saistīts dziļi riebj (Līdzīgi kā Jollkai - skat: http://klab.lv/users/jollka/25565.html) Taču retumis gadās uzdurties kam ar šo nozari saistītam, kas šķiet prikolīgi. Piemēram, slavenais atgadījums iz 50. gadu beigām ar dizaineru Ernstu Betleru un farmācijas kompāniju "Pfäfferli+Huber". Pacients pasūtījis dizaineram reklāmas plakātu sēriju. Dizainers kāpi gribējis, taču pacients viņam riebies ideoloģisku apsvērumu dēļ: šis uzņēmums 40. gados jauno preperātu izmēģinājumus veicis koncentrācijas nometnēs, balto pelīšu vietā izmantojot ieslodzītos. Dilemma: gan zivtiņu apēst, gan zēnam klēpī pasēdēt, tb pacients riebj, bet kāpostu vajag ka vai acīs cērtas. Puisis uzvirpojis 4 korektus melnbaltos plakātus, katru savai precei, klients katru pa vienam apstiprinājis. Skandāls sācies bikucīt vēlāk, kad kampaņas ietvaros plakāti viens otram blakus izlīmēti uz ielām: kompozīcija katrā plakātā veidojusi vienu burtu, savukārt visi plakāti blakus veidojuši uzrakstu "NAZI" - Pfäfferli+Huber bankrotējuši. Stāsts esot parādījies 2000. gadā žurnālā "Dot Dot Dot", un guvis visnotaļ plašu interesi ar reklāmu saistīto ļaužu aprindās, iekļauts mācību grāmatās par reklāmu kā piemērs utt. Pēc laika izrtādījies, ka nav nekad bijusi tāda farmācijas kompānija Pfäfferli+Huber, nav nekad bijis tāds dizainers Ernsts Betlers, bet pats stāsts ir pasaciņa, kas pārvērtusies par mītu. Tak visu cieņu autora talantam - tikai daži žurnālisti un politiķi spēj pusi dzīves nostaigāt kaili, ij neviens to nepamanīs, kamēr visiem zināmais karalis tika izšvilpts uz skaitli 3.

Komentāri

Minna_Bremze: Es labāku friču basņu iz dzīves zinu.
Ir tāda mākslīgi radīta dziedātāja no Hanoveres Juli. Dziedāt neprot, ciči mazi, sejiņa smuka. Un viens no viņas producentu saražotajiem hītiem bija "Die perfekte Welle", kas tulkojumā nozīmē "perfekts vilnis". Dziesmā tiek stāstīts attiecībām (par ko tad vēl likt šai dziedāt?) un par stimulu dzīvē.
Dziesma bija topā 2004.gada beigās.
Un tad Ziemsvētkos atnāca cunami. Kaut kur tur šķībacaino galā, atceries?
Kopš tā laika šī dziesma sava nosaukuma dēļ vairs netiek atskaņota. Politkorektuma dēļ. Dziesma par izbijušām attiecībām sava NOSAUKUMA dēļ, kur ir minēts, ka viļņi (lai arī viļņi pārnestā nozīmē) skaitās čoini.
Viss, ko es spēju izdomāt, ir tas, ka fričiem ir paniskas bailes, ka viņus tieši saistītu kā vainīgos cunami sakarā ar holokausta vēsmām. Un vēl, ka viņiem patīk, patīk visas šīs NAZI lietas, jo citādi takš viņi par tām vienkārši nerunātu.

Bet dziesmai tiešām bija panākumi. Līdz brīdim, kad Juli sāka uzstāties dzīvajā, kas lika vietējiem vācu kārtīgajiem suņiem sākt gaudot.

2008-01-28 11:28

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.