Dienasgrāmatas (blogi)

viltiigaa_aknudesa, 21-01-2008 17:19		5 9
Ech, atvaļinājums beidzies - atkal pie virpas. Bet bija iepaticies augām dienām slaistīties pa māju, tālāko maršrutu veicot līdz kvartāla bodei pēc pelmeņiem, medus un tējas, bet pārējo laiku pavadot ar grāmatu rokā vai vikipēdijā ko pielabojot (piemīt tāds grēks, lai cik lielu nicinājumu nejusto pret šo pasākumu). Tāds viegls splīns, rudenīgi pilnmēnesīga skumja un hipertrofēts slinkums. Tāds Sūnu ciema ramadans. Šādās reizēs atmiņas sakož tevi kā kaķis peli - noskrapst skriemeļi, un sastingums. Blenz blāvām pērļu podziņām sienā un atceries. Kaut ko tādu, ko nevajadzētu nemaz atcerēties, kas tikai trauucē, ko sen vajadzēja no bēniņiem izmest, nevis glabāt kā padilušās džinsas "meža darbiem". Un šķiet, pat konjaciņš nezin vai līdzēs. Ij negribas.

Komentāri

Peaneta: Sveiks! Cik labi, ka buusi pie darba! Man taads priecinjsh( taapat vien)...:))

2008-01-21 17:49

Red_n_grey: Labi uzrakstīts. Izjutu visu to emociju spektru. P.S. Nicinājums pret Wiki - kāpēc??

2008-01-21 21:00

maru: Njā... pelmeņi un tēja... moš sievu vajag? :P

2008-01-21 21:47

grappa: Nu nē, kura sieva gan ļautu tik cilvēcīgu atvaļinājumu pavadīt?! Nebūtu ne atmiņu ne skumju, tikai viena vienīga slinkuma pārvarēšana... :)))

2008-01-21 22:09

[never]: eh, kaa es taa gribeetu...
:)

2008-01-22 08:29

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.