Dienasgrāmatas (blogi)

puuchux, 13-01-2008 10:47		1 22
Tagad es sēžu un uzcītīgi bakstu ar pildspalvu papīra lapiņu.Man tas īsti nepatīk -bet es atkal domāju par tevi-tās ir ārkārtīgi īpašnieciskas,saistošas un uzstājīgas domas. Un tad-kādēļ gan nē? Es tās uzrakstīju uz papīra ar vēlmi,lai būtu tā-mūžīgi,nogurdinoši,apnicīgi-bet,manuprāt,labi. Es tā drīkstu darīt-jo tā nav mana īstā mīlestība-vien pāpīrgrozā ielidināms papīrītis. Toties tas,kas uz tā bija rakstīts bija cieši noslēgts loks,bez atkāpšanās iespējām-tie pat varētu būt buramvārdi-lūk,tā es pie sevis pasmējos,kad iedziļinājos sevis rakstītajā.... Jo tā notiek tikai pasakās,jeb es kļūdos? Dažreiz par šādām izjūtām rodas neatbildēts jautājums......

Komentāri

snomis33: Tikko izlasīju, jo nepamanīju, laikam vistas aklums.
Jā, tā mēs spēlējamies ar domām, ar jūtām, ar mīlestību, ar pildspalvu un papīru, ar pašu dzīvi. Bet pati dzīve un mūsu eksistence pasaulē jau ir spēle, ar mazākām vai lielākām likmēm, un bez šīs spēles mēs nesajustu un neizprastu savu nozīmīgumu, savu nozīmi dzīvē un šajā pasaulē.

2008-01-30 09:43

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.