Es negaidu rozes no tevis,
(Kaut gribētu veselu klēpi)
Un arī dāvanas ne;
Man pietiek ar to,kas nemaksā,
Ar to,ko neatrod,ja nesaprot,
Tas ir maz,kaut no tevis par daudz.
Tas nav nekur pasaulē,tālu vai augstu,
Tas ir tur,kur mīloša sirds,
Tur,kur patiesība ar ticību mijas,
Kur izdzēsts ir naids un miruši meli,
Kur starp vārdiem īstos atrast vien spēj.
Es gaidu tik maz,bet reizē tik ļoti daudz...
Es gaidu to,ko ,laikam,nesagaidīt...
Ko tikai sapņos un ilūzijās var slēgt.
Un tomēr- Es nebeidzu gaidīt,
Man sāp,bet ticot,es ceru reiz sagaidīt...
c> N.Kvitka
|
