Sniegaini svētdienas sveicieni!
Pa ilgiem laikiem atkal esmu brīvdienās mājās, plānots tikai tepat - uz mežu...Vispār - darīšu NEKO!!! Tas nekas, ka uz galda stāv dziju fices un adāmadatas: ziema prasot baltas cepurītes. Šodien paslinkošu, pasapņošu padomāšu, parāšu sevi, pažēlošu citus...vispār - būšu ļoti mierīga un laba.
Bet patiesībā sirdī tāda krustceļu sajūta: uz kuru pusi doties, un vispār - vai ir vērts kur doties. Tik daudz ko gribētos mainīt, taču ir lietas, kuras vēl jānogaida, jāļauj risināties pašām par sevi.... |