Dienasgrāmatas (blogi)

Atkal jau drīz pusnakts...

Sveiciens tālajā nekurienē!

Pagājis viens lieeeels darba cēliens! Nezinu, vai tagad otrreiz uz tādu parakstītos, bet tad - pirms trim gadiem, kad Tu pārcēlies :(...., kad es paliku tik ļoti viena, jo arī bērni bija savos ceļos, man tā likās izeja no visa: no klusuma, no asarām, no brīvā laika nekam nevajadzīgā. Nē, nesaki neko, es neskumstu šovakar! Es vairs neskumstu, jo esmu pieņēmusi dzīvi tādu, kāda tā ir, un ķepurojos kā tā varde pa krējuma podu. Un zini, laikam zem kājām parādas pamats.... Vai biji dzirdējis tādu teicienu: viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus. Tā ir taisnība, es to tagad zinu....

Bet tā dziesma: tur aiz mākoņiem ir saule...man vēl tagad skan ausīs, tikai - nedziedu līdzi to rindiņu....paņem mani līdz... Es esmu te...