|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| viltiigaa_aknudesa, 31-10-2007 15:25 |
|
7 63 |
pasaciņa par tumšajiem rudens vakariem
Reiz dzīvoja princese. (Neparasts sākums, vai ne? Nekas, pacieties manu mazo draudziņ - turpinājums vēl neparastāks.) Lūk, reiz dzīvoja princese. Un bija viņa makten smuka un varen gudra ij, kā jau tas princešu vidū pieņemts, neskraidīja vis pa lētām ballītēm un reiva pārtijām, ar memmesdēliņiem zālīti pīpējot, bet gan grāmatas lasīja. Kas, starp citu, bija nopietns slogs karalistes budžetam.
Reiz princese devās uz mežu kādā tīri statistiski ornitoloģiskā jautājumā (tb vārnas skaitīt), un sastapa pļaviņā drakonu. (Ha! Negaidījāt?!) Būdama labi audzināta jaunuve, viņa pakniksēja un padeva labdienas, savukārt drakons viņu uzreiz nozaga. Nācās pārliecināties, ka pat ja esi ļoti labi audzināta jaunuve, nav vērts sveicināt nezināmā mežā satiktu nepazīstamu drakonu.
Atstiepis princesi uz savu alu drakons viņu nemaz ij negrasījās aprīt, kā to cerēja naivāki prātiņi, bet rīkojās daudzkārt nejaukāk: lika viņai pārskaitīt tā bagātību. Tas bija sirms un nopelniem bagāts drakons, mantas šim bija iekrāts daudz, bet pašam skaitīt slinkums, jo empīriskā pieredze liecināja, ka te svarīgāks ir rezultāts, nevis process. Un, protams, grāmatvedība.
Sākumā princese krietni saduga, jo nodarbe nebija zināma - neko citu izņemot vārnas viņa līdz šim nebija skaitījusi, un tā īsti nezināja, no kura gala tam visam ķerties klātu. Taču, kā jau minēts, mūsu princese bija skaistule gudriniece, t.i. itin drīz apjēdza visu, perfekti iemācījās rīkoties ar skaitīkļiem, kurus savu bagātību uzskaitīšanā tradicionāli lieto visi drakoni. Tā nu princese dzīvoja: pa dienu skaitīja, bet vakaros cepa drakonam kotletes, adīja siltus džemperus un izšuva ar stikla pērlītēm smukbildītes. Normāla dzīve, daudzi tā dzīvo. Taču mūsu princesi tas viss tomēr neparāva. Pats tak saproti, manu mazo draudziņ, ka nekas nevar būt garlaicīgāks dzīvē par gariem un tumšiem novembra vakariem, kad nav nekā cita ko darīt kā cept kotletes un izšūt. Bez tam princesei bija šaušalīgi garlaicīgi.
Kā jau teicu, drakons bija vecs, taču, kas gadās krietni retāk, visai dzīves pieredzējis un gudrs radījums - visai labi orientējās darba organizācijas un personāla vadības jautājumos. Ātri sapratis, ka vientulība un garlaicība ietekmē darba ražīgumu, viņš veica vēl vienu kidnaparisku akciju un atnesa princesei par draudzeni kā prēmiju smuku, melnu kaķenīti. Kaķene izrādījās visai untumaina un simpātiska, gluži kā pati princese, tā kā nav nekāds brīnums, ka viņas labi sapratās un aši sadraudzējās.
Kādu vakaru, kad viens džemperis bija pabeigts, bet pie otra klāt ķerties nebij vēlmes, princese izgāja uz balkona paelpot svaigu gaisu un mazuliet pakaukt pret pilnmēnesi, kas kā marinēts kabacis peldēja naksts melnumā. Nē, tā vair nevar, tā nav dzīve - viņa nosprieda. Pierunājusi kaķeni uz brīdi izlikties par viņu, princese aši izārdīja džemperi un nolaidās no balkona zemē. Te viņa mazliet apmulsa, jo nebija izdomājusi nekādu tālāku darbības plānu pēc izmukšanas no drakona pils, taču situācija atrisinājās pati no sevis garām jājoša bruņinieka Hakinena veidolā kurš, saprotams, neatteica smukai un gudrai jaunuvei pavest to kādu ceļa gabaliņu. Pakaviem uzšķiļot dzirksteles, viņi aizjoņoja nakts tumsā, tikai princeses mati noplīvija uz atvadām kā kraukļa spārns mēnesnīcā. Hm. Jā. Tā lūk.
Drakons viltojumu atpazina uzreiz, pie otrās kotlešu bļodas, un neganti pārskaitās. Spļaujot uguni un sēru, viņš pacēlās spārnos un pļaujošā lidojumā devās bēglei pa pēdām. Princese pa to laiku jau bija atvadijusies no cēlā bruņinieka un lēnām gāja gar ezera krastu, prātuļojot, ko nu lai pasāk. Šai brīdī no mākoņiem kaucot parādījās drakons. Dūvi, uguns, rēcieni - gluži kā finanšu gada beigās, tikai panika mazāka. Tas tāpēc, ka mūsu princese nebija ar pliku roku ņemama, un bija gatava visvisādiem drakona cunduriem. Jaunuve izgrāba no mazās sārtās rokassomiņas sauju stikla pērlīšu un izkaisīja pār ezera virsmu, kur tās sagūla skaistā viņas portretā. Drakons dusmās ij neievērtēja situāciju un spļāva uguni tur, kur pamanīja bēgli - tieši ūdenī. Sprādziens, cunami vilnis un mutuļojošs tvaiks pārklāja ezera apkaimi. Kamēr drakons uz tausti smalstījās pa verdošo ūdeni, mēģinto notvert princesi, tā jau bija gabalā. Taču tvaika mutuļi izklīda un drakons saprata, ka jaunuve sveika un vesela. Spārni tomēr dod citu uzrāvienu un jau pēc brīža viņš atkal ar uzvarošu kaucienu pikēja bēgles virzienā. Taču tā, turpinot gremdēties melanholiskās pārdomās par rudens lapu veczelta samtu mēnesnīcā, neatskatoties pār plecu pārmeta adāmadatas, no kurām vienā mirklī izauga mežonīgi tērauda kalni. Kamēr drakons izmisis tos aplidoja - nopietnās rūdas iegulas vietās magnētiskā anomālija paralizēja viņa navigācijas sistēmu, princese jau bija nonākusi tuvākajā ciematā.
Pretī jaunuvei iznāca jaunasi un staltais kalēja māceklis - viņi ielūkojās viens otram acīs un jautājums, kā dzīvot un ko darīt turpmāk kā neaktuāls pagaisa.
Tālāk jau viss skaidrs. Beidzot atlidojušo drakonu kalēja māceklis ar lielo kuvaldu piebeidza, jo bija viņš, saprotams, nekāds tur prasts lauķis, bet gan noburts princis (tas princesei bija skaidrs no pirmā acu uzmetiena). Ciemā tieši bija vakanta galvenā grāmatveža vieta un princese, būdama ne tikai smuka un gudra, bet ari praktiskas dabas, nosprieda, ka jāiliek iegūtās prasmes lietā un iekārtojās te darbā. Tad arī kaķene atnāca, līdz ar mazu daļu drakona dārgumu. Ne daudz, jo kaķis jums nav nekāds nastu nesējs, taču grāmatām pietika. Un tā nu dzīvoja tagad princese: pa dienu skaitīja, bet vakaros cepa princim kotletes, adīja siltus džemperus un izšuva ar stikla pērlītēm smukbildītes. Un laimīga. Pats tak saproti, manu mazo draudziņ, ka nekas nevar būt lieliskāks dzīvē par siltuma pilniem un mājīgiem novembra vakariem, kad nav nekā cita ko darīt kā cept kotletes un uomulīgi pļāpājot par neko, izšūt krusta dūrienā. Vai ne?
(c) eiri |
silvite: eh!!! pa skaisto!!! #1 2007-10-31 15:29
[never]: mjaa, iekjikjinaaju
:)) Bet par to, ka nekas nevar buut lieliskaaks gan negribeetos piekrist
;) #2 2007-10-31 15:40
Minna_Bremze: Iztrūkst viens vārds - minets. #3 2007-10-31 15:51
smart_beauty: Skaisti! :)) Patika "statistiski ornitoloģiskais jautājums" u.c. :) #4 2007-10-31 17:06
le_chot: jauka pasaciņa. #5 2007-10-31 17:38
Dr_koshka: Patiesības labad gan jāpiezīmē- kaķe bija ruda...:), a pārējais- visabsolūtkā patiesība.:) #6 2007-10-31 17:43
vivjen: vakardienas pasaciņa man patika labāk, bet kotlešu cepšana arī nav zemē metama. #7 2007-10-31 20:17
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
