|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| viltiigaa_aknudesa, 30-10-2007 18:57 |
|
3 18 |
Ar labu nakti, manu mazo draudziņ - saldākam miedziņam pastāstīšu tev vakara pasaciņu.
- Hei, princesēēē! - Pūķis Baisulis iebāza sešus pirkstus trijās rīklēs un iesvilpās tā, ka stikli nodžinkstēja kā antiglobālistu mītiņā reizē izsisti pārsimt bulciņtirgotavu skatlogu pret bruģi, un pat Svilpis Lupis aiz trejdeviņiem kalniem nobālēja skaudībā.
- Ko vajag, resnais? Nav laika man te ar tevi krāmēties, tūlīt Hausu pa teļļuku rādīs! - pār balkona margām Latgales kviešu dzelteno bizi pārkāra visdaiļā princese.
- Dāvanu tev atnesu, sīkā. Ķer! - un veiklā vēzienā pūķis ielidināja balkonā pamatīgu saini, kurš raustījās un kvieca kā Ķenča kukulis mērniekam. - Es te mazliet ar hatha jogu aizrāvies esmu, - viņš lakoniski paskaidroja. - Guru saka, ka brokastis jāēd pašam, pusdienās jādalās ar draugu, bet vakariņas jāatdod ienaidniekam. Un es takš tevi, apaļpupi, ne acu galā ciest nevaru!
- Nu paldiesiņš, paldiesiņš. Aber kas tur iekšā?
- Ai, kaut kāds kārtējais princis karaļdēls. Jamā zirgu mēs ar Purva Vellu notiesājām pusdienās, aber šitas palika priekš vakariņām. Labs i, sīkā, bon apetit - man nu jātin svarīgās darīšanās. - Pūķis Baisulis palēcās, un ar grandčerokija cienīgu grāciju aizplanēja ap pils stūri. Princese pabikstīja drebelīgo saini ar kāju, atsēja vienu galu, ielūkojās, aizdomīgi aptaustīja dāvanu. Tad izslējās un uzsauca: - Hei, kalpi mani uzticamie! Paēdināt, padzirdīt, novannot!. Un vakariņas pasniegt gultā.
Kur morāle šim stāstam? Zemteksts? Jēga? Da nav nekā tāda. Kam gan šai pasaulē jēga? Ja nu vienīgi vakariņām gultā... ;) |
Dr_koshka: patiesi, reizēm vakariņas gultā ir tikai vakariņas gultā...;) #1 2007-10-30 18:59
vivjen: labs.:) #2 2007-10-30 19:02
silvite: :) es gan atradu morāli...bet tādu, tikai sev domāto! #3 2007-10-30 19:32
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
