. . . un atceries, ka dzīve ir kā mirklis īss, skrien laika upe projām ndāma . . .

Pār - do - mas . . .

Tās ir šī rīta pārdomas pēc tikko virpinātas sarunas ar kolēģi, vīrieti pēc 40, kuršs šo īso mirkli vēl ļoti, ļoti gribētu noķert aiz astes. Es arī ļoti gribētu viņam palīdzēt . . . palīdzēt tik, cik ir manos spēkos - iesākumā jau ar apziņas veidošanu pašā cilvēkā, ka nav neārstējamu slimību. Ar sapratni par to, ka visi "būt" vai "nebūt" resursi ir vienīgi un tikai viņā pašā. Ir pienācis pēdējais mirklis savas iekšējās pasaules revīzijai - izmest no sevis un uz visiem laikiem aizmirst to, kas traucē dzīvot saskaņā ar sevi. Pateikt :  staigā vesels!!! visiem sirdī aizturētajiem aizvainojumiem, dusmām un vēlmei atriebties. Tie visi ir cilvēka paša radīti atkritumi, kas ķermenī rada haosu un burtiski "ēd" to kopā. Neviens cits nevar palīdzēt savam ķermenim, kā tikai katrs pats. Jā, tas ir smags darbs, bet ne neveicams . . .

Mēs runājām ilgi, es vīrietim stāstīju konkrētus piemērus no dzīves. Atstāstīju viņam kādu savu sarunu ar sievieti, kura jau skaitījās "norakstīta" gan dakteru, gan tuvinieku, gan paziņu lokā. Kā viņa pati teica :  nebija būtiskas atšķirības starp viņu un novārdzinātu cilvēku koncentrācijas nometnē, kā piemēru minot sava auguma un svara nesaderīgās proporcijas. Bet šī sieviete spīlēm nepadevās - viņā pamodās mežonīgs spars pierādīt to, ka tā stiprākā un gudrākā ir viņa . . . un uzvara neizpalika! Savu veiksmes formulu viņa neslēpj, bet ar patiesu prieku padalās ar citiem :  spēcīga ķīm. terap. + testēti medikamenti + Augstāko spēku klātbūtne vājinieces apziņā.

 . . . atceries ! ! ! dzīve - mirklis īss . . . tāpēc neizniekosim to nīstot, pieturot vecus aizvainojumus un sevi mokot ar nevajadzīgiem sirsapziņas pārmetumiem! Dzīvosim uz nebēdu ar gaišām un labestīgām domām! Centīsimies būt laimīgi starp diviem punktiem - starp piedzimšanu un aiziešanu!  :)))

/ būs vajadzīgs laiks, lai šīs pārdomas manī izbalētu /