Strauji tuvojas vasaras Saulgrieži. Tas ir laiks, kad ne tikai jāņuzālēm, bet arī domām, vārdiem un jūtām ir trīskāršs spēks. Gaisā virmo fluīdi - gan raidītie, gan saņemtie . . . to ir vairāk, kā jebkad citā laikā. Cilvēku intīmās emocijas ir sasniegušas kāpuma zenītu. Un tāpēc arī notiek tādas lietas, kā papardes zieda meklēšana, kas visbiežāk beidzas ar baudas eksploziju - orgasmu.

Šai sakarā arī tāds nedaudz intīmi - informatīvs salīdzinājums, kas raksturo orgasma atšķirības sievietes un vīrieša uztverē un izjūtās. Tas var likties maķenīt uzjautrinoši, bet kā nu ir, tā ir . . . -------> seko Liānas Stiebras texts.

Sievietei tas esot kā . . . silts paisuma vilnis, kas uznes elpu aizraujošā augstumā un tad maigi nogulda pludmales smiltīs. Vai kā šaujamloka stīga, kas tiek uzvilkta aizvien stingrāk, šāviena brīdī gandrīz aizlidojot līdzi bultai un vēl ilgi vibrējot pēc tam. Vai kā . . . katrā gadījumā tikpat poētiski.

Lai saprastu vīrieša sajūtas orgasma brīdī, vajagot izdzert pāris litru alus, labu brīdi svešā vietā meklēt ķemertiņu, pēdējā brīdī atrast un - ūūūhhh!!! . . . Piedodiet par naturālismu, bet apmēram tā tas esot.

Protams, tas vēl nav pamats nolaisties līdz runām par vīriešu primitīvismu. Drīzāk jau par dabas netaisnīgumu. Kas vīrietim dots pats par sevi, sievietei nereti jāapgūst dzīves gaitā, talkā ņemot pašas drosmi un intuīciju un, ja paveicas, prasmīgu skolotāju. No dabas viedokļa varbūt vispār nav skaidrs, kādēļ gan sievietei būtu vajadzīgs tāds orgasms - ar apaugļošanos un populācijas turpināšanas funkciju tam galu galā nav nekāda sakara. Toties tam ir sakars ar prieku!

 . . . jā, jā, un bez šī prieka mēs nīkstam un vārguļojam - tas nu ir sen pierādījies no paaudzes paaudzē . . .