. . . uz spoguļskapīša vāzē stāv magnolijas,

kur ievas sen jau vītušas . . .

nenāc pie manis . . . / kā jau pats gribi . . . gribi - nāc!  negribi - nenāc! /

Ak, Dievs! Kāds balts, pasakains skaistums un izmeklēti smalks aromāts ir pieepildījis manu istabiņu . . . + tam visam vēl dubultefekts spoguļattēlā .Pat mazais, pie sienas mītošais eņģeļpārītis ir sarosījies - viens no viņiem ar spārniņu ir atspiedies uz vēl plaukstošā zara . . . Nu nevar visu šo sajūtu vārdos izstāstīt - tas ir jāredz!

 . . . un tāpēc es zinu noteikti, ka pie pirmās izdevības manā parfīmu kolekcijā būs arī magnoliju aroms. Un ceru, ka tas notiks ļoti drīz.  :)))

 / tā jasmina turpina baudīt pavasari un katru dienu tas viņai sniedz kaut ko vēl nebijušu. /