Dienasgrāmatas (blogi)

Piedzīvojumi turpinās...

Kamēr mūza pie manis, turpinu nedēļas nogales pastāstiņu. :) 7dien modāmies ap 10iem, pabrokastojām, vērojot pa logu kaimiņu rosību (patiesību sakot, nerosību, jo šie, kā ziemā iesāka māju celt, tā vēl nav pabeiguši), izskatījām visas bildes, kas atrodamas manā kompītī (ticiet man, to nav maz!) un, tā kā diena bija makten saulaina (vēsa gan, bet ciešami), devāmies vēl vienā izbraucienā - šoreiz garākā... Izvazājāmies pa draudzenes dzimtās pilsētas pilsdrupām un tad - uz Pokaiņu mežu!

Reiz jau tur biju, un, jāsaka, arī pēc otrās apciemojuma reizes palikusi vēlēšanās turp doties vēl kādreiz. Par Pokaiņiem daudz ko var izlasīt internetā, tā ka nereklamēšu tur iespējamos piedzīvojumus/pārdzīvojumus utt., vien padalīšos izjūtās... Ieejot mežā, palūdzām atļauju turpināt pastaigu - mežam, protams. Visai baisi jau bija, bet - pastaiga turpinājās. :) Kad tikām laukā no takas sākumposma "drūmmežā", tālāk jau saulainas āres mijās ar jaukām meža taciņām. Brīžiem bija baisi, brīžiem enerģijas pārpārēm - spriņģojām pa pakalniem, lēnā solītī tuvojāmies akmeņiem un citiem šī meža brīnumiem, attīrījām dvēseli. Bija labi. Un ir joprojām. Sajūta, kā citā dimensijā. Jūtama pārdabiskā klātbutne. Kaut kas neizprotams, bet vilinošs. Un sajūta, ka tur atgriezīšos. Varbūt pavisam drīz. Redzēs...

Tiem, kas domā, ka iepriekš rakstītais ir "sviests", - aizbrauciet turp! Un tad turpināsim sarunu par šo tēmu...