Dienasgrāmatas (blogi)

"Atzīsimies pavisam godīgi. Un sāksim ar mani. Ir tik daudz pavisam vienkāršu lietu, kuras es NEPROTU. Tā, piemēram, es neprotu:

- braukt ar divriteni (ar bērnu trīsriteni man varbūt kaut kas iznāktu); :D
- slidot, kā arī braukt ar skrituļslidām;
- sniegt pirmo medicīnisko palīdzību (varu tikai sabučot, bet agrīnie folkoras sacerējumi vēsta, ka tas līdz tikai vardēm, kuras sašautas ar bultu);
- peldēt tajā gadījumā, ja esmu sākusi slīkt;
- izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, policiju, ugunsdzēsējus utt., jo nezinu nevienu no tiem numuriem;
- iepirkties ar mēru (varbūt tikai ar pilsētas mēru, ja viņš būtu ar mieru man izmaksāt);
- operēt ar skaitļiem, tai skaitā ar naudas vienībām (es un man apkārt esošie cilvēki atrodamies nemitīgā savstarpējās krāpšanas procesā); :D
- bez īslaicīgas pauzes izrunāt teikumā vārdu "rotaļlietas" (patiesībā arī pēc milzīgas pauzes man īsti labi neiznāk);
- būt pacietīgai, ja pēkšņi kaut kas ienāk prātā;
- (paniski nespēju!!!) lietot Rīgas sabiedrisko transportu, jo Rīgas sabiedriskais transports vienmēr ir ļauns pret mani un aizved mani uz tādām vietām, kur es vismazāk cerēju nokļūt);
- elementāri pajautāt cilvēkiem, kā viņiem klājas, jo, uzsākot sarunu, man tas nekad neienāk prātā pirmajai (turklāt par 95% es to uzskatu par tīri formālu frāzi un tāpēc man tā nepatīk); taču reizēm man izdodas laicīgi to atcerēties un tomēr pajautāt;
- lietot savu datoru (tā mehānismi ir sarežģītāki par manējiem un mēs runājam dažādās valodās); izņēmumi ir MS Word, internets un vēl šis tas nenozīmīgs);
- lietot kalkulatoru savā mobilajā telefonā, izveidot MMS un daudz ko citu, jo - A KAM MAN TAS VISPĀR VAJADZĪGS?!!

Bez tam, ir lietas, par kurām es nemaz nespēju atzīties, ka es tās neprotu, jo tās ir gandrīz nepieklājīgi vienkāršas... :o"

Izlasīju draudzenes atzīšanos un man iepatikās. Ar viņas atļauju pārpublicēju. Atsauce uz M.R.

P.S. Viņas rakstītais reizēm ir tik intriģējošs, ka gribas to darīt zināmu arī citiem. :))