Dienasgrāmatas (blogi)

_maGic_, 06-02-2007 18:27		2 12
Cik gan dīvaini iekārtots cilvēks...Kāpēc dzīve cilvēku tā saliec?? Vienu brīdi mēs lūdzam, lai mūsu mīļais cilvēks paliek dzīvs...mēs viņu noturam ar savām lūgšanām, ar savu mīlestību...Bet tad, redzot, kādas mokas un sāpes viņam jāpāŗcieš, lūdzam, lai Dievs viņu sauc pie sevis..Tur viņai būs labāk..viņa nemocīsies... Vai kāds ir pelnījīs tā eksistēt un ciest pārcilvēciskas mokas, kādas šobrīd jācieš manai vecmāmiņai?? Tas ir nežēlīgi..Tās caurules, mākslīgā barošana..izgulējumi..un vairs pat nav saprašanas...Viņai paliek tikai sāpes..bezgalīgas sāpes..viņā mokās..Ak, kaut es spētu palīdzēt...Bet neko vairāk kā liet asaras un klusībā lūgt, lai viņai šīs mocības beigtos, es nespēju..Un šķiet, ka pat Dievs mani nedzird..var jau būt..es taču pat tā īsti viņa esamībai neticēju..un tagad...Bet es taču lūdzu par vecmāmiņu..un viņa Viņam vienmēr ir ticējusi.. Tad kāpēc.. KĀPĒC Dievs viņu pakļauj šīm mokām...Kāapeeec...???....

Komentāri

lechot: Tā Dieva ceļi ir neizdibināmi

2007-02-06 19:42

Carl_Johnson: Skumji gan, bet tam ar Dievu nav nekāda sakara. Tā ir tikai un vienīgi naudas lieta. Tā arī ir atbilde tam, kāpēc viņa pakļauta mokām - naudas nav. Saproti pareizi, es te neņirgājos, bet konstatēju skumjo faktu. Šai valstī nebūs pieejama pienācīga aprūpe vecumā. Tuvie cilvēki arī nav nekāds kvalificētais med. personāls. Viss varēja būt daudz savādāk, ja būtu pietiekami līdzekļu. Tā kā izdari no tā secinājumus savai dzīvei, lai nav jānonāk līdzīgā situācijā kad pienāks vecums un piederīgie varēs tikai lūgties, bet tevi baros pa caurulīti.

2007-02-07 07:56

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.