|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| kurkurmiitis, 18-12-2006 23:32 |
|
1 8 |
līkločiem staigājot, pa pazemes vēlvēm,
kur krēsla vienmēr, arī mūzika klusa,
sadzirdēt var pat vissmalkāko čukstu,
arī briesmonim sāp..
viņš ilgojas, lai pie viņa Tu atnākusi,
enģeli tīrais ar dzidro balsi,
ar maigām rokām pieskaries viņa raupjai miesai.
un bailēs nedrebi,bet ar skatienu savu,
ved viņu sev līdz, piekļāvusi.
arī viņam ir sirds..un dvēsele maiga,
mīlestības un tīru jūtu izslāpusi.
tā ieslēgta dziļi, neglītā čaulā
mīlestība jau neprasa,kur viņai dzimt.. |
lechot: Jā...neprasa gan... #1 2006-12-19 09:11
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
