|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Mazinaa33, 28-10-2006 21:47 |
|
22 |
Kaut kur dziļi sirdī paslēpušās skumjas, par kaut ko...
Sajūta tāda,ka kaut kas ir zaudēts. Varbūt kripatiņa pašpārliecības?
Bet patīkami jau ir tas, ka tāda brīdī tev blakus ir plecs uz kura paraudāt. Var jau arī neraudāt.. Var vienkārši pasēdēt blakus un sajust, ka IR! Ir kāds,kam esi svarīgs, kam gribās tevi redzēt laimīgu un smaidošu. Kāds, kam sāp, ja tev sāp, kāds, kas ir gatavs raudāt kopā ar tevi,kaut arī gribās smieties..
Ir vieglāk. Mazliet, bet tomēr vieglāk.
Tā nejaukā sajūta nekur nepazūd, bet viņu pamazām nomāc apziņa, ka neesi viens, ka tev ir kāds, kas redz tevi kā pašu labāko un mīl ar visiem trūkumiem.
Kaut katram līdzās būtu tāds cilvēks, kas saprot visu,ko tu dari,kas ir gatavs kopā ar tevi izsāpēt sāpi, kaut arī nenozīmīgu!
Ir vieglāk... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
