|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Mazinaa33, 21-09-2006 17:16 |
|
23 |
Varen labs teiciens. Un patiess...
Es jau tā negribēju! Es tikai pajokoju!
Bet laikam jau ar likteni tā nemaz nevar jokot.
Un ko man tagad darīt? Kā man tagad būt?
Nezinu...
Smiekli nāk un raudāt gribas! Tā kā tāds bērns...
Kā lai tagad tieku ar sevi galā? Galu gala es taču neesmu vainīga! Tā ir mana sirds,kas atkal taisa jokus ar mani.
Vai es būšu pietiekami stipra,lai tiktu ar to galā?
Un ja nē? Ko tad?
Vai tiešām būs tā,ka es savu muļķīgo kaprīžu dēļ pazaudēšu visu,ko tik ilgi un cītīgi veidoju? Vai tiešām es nojaukšu savu sapņu pili,kuru tik smagi būvēju, vien tāpēc,ka man patīk skaisti vārdi? Vai tiešām es būšu spējīga sāpinat to,ko mīlu visvairāk uz pasaules?
Kāpēc iemīlēties ir tik patikami? Un kāpēc šī sajūta ir tik stipra,ka spēj likt aizmirst par visu?
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
