|
Ak, cik jauki ir sakņu brīvlaistai būt!
Rau, kā pieneņu pūkas pār papuvi put,
Rau, cik priecīgi lapa ar vēju dejo
Un kā nolūzis zars viļņu šūpolēs klejo!
Ak, cik jauki ir sakņu brīvlaistai būt!
Bet pienenes sēklas papuvē krīt,
Sīkas saknes no jauna sāk velēnā dzīt...
Ieaugt vienā vietā un samierināties -
Vai tas nekad tev nav ienācis prātā,
Ka dzīvais viss vienmēr ir piesaistīts?
Uz nāvi no saknēm brīvlaistais iet.
Un krītoša lapa vien brītiņu kaist,
Un nolūzis zars drīz vien atvarā gaist.
Ne pamest saknes un projām lidot,
Bet iesakņoties te visuma vidū!
Uz nāvi no saknēm brīvlaistais iet.
/ Ā. Elksne / |
