Dienasgrāmatas (blogi)

Vakar skatījos pāraidi par lidojošo cilvēku un kļuva skumji... aizdomājos par to kā cilvēki nenovērtē to kas viņiem ir dots, kā daudzi iznieko vieglprātīgi savu dzīvi neapzinoties tās vērtību un tad nāk mirklis, kad ir jau par vēlu...

...šodien rakstīju vēstuli un bija līdzīga tēma, tāpēc te ielikšu mazu fragmentiņu no savām domām:

Nekas uz šīs pasaulītes nenotiek nejauši un tāpat vien. Mēs skatāmies uz slikto, netaisnīgo visapkārt un mums nolaižas rokas...bet ar Dievu paliks tie, kas izturēs. Vai saproti?!!! IZTURĒS!!! citi saka- nu kāpēc Viņš tāds Varens šito visu pieļauj?! Nu pavisam vienkārši...lai paliktu ar Viņu tikai tie, kas to patiešām vēlas, kas ir gatavi VIŅAM atdot sevi visu un darīt visu, ko Viņš vēlas. Brīvprātīga paklausība - nevis ar varu uzspiesta. Šaubīgie un pārlieku lielie gudrinieki atkritīs un pareizi vien būs.
Ko es darītu ar plastmasas cilvēciņu, kuru būtu pagatavojusi un kurš man rādītu mēli un visādi ķēmotos?! Es samīcītu viņu plastalīna bumbā un teiktu- še tev -gudriniek! Tā darītu es, bet Dievs ir pacietīgāks...Viņš pasmaida, jo zina kādas briesmas sev ir izvēlējies šis mēles rādītājs...Viņš paceļas tam pāri, jo ir Liels un Varens !!! Viss ir tik ļoti vienkārši, ka smiekli nāk, kad kādi pārlieku lieli gudrinieki visu tā sarežģī un samudžina, ka paši vairs nesaprot , ko runā...
Ticības ceļos viss ir tik ļoti vienkārši...ir jāielaiž Dievs savā sirdī un ir JĀCENŠAS, JĀCENŠAS būt paklausīgam. Nevis ir jābūt paklausīgam, bet ir jācenšas tādam būt. Dievs zina, cik cilvēks ir nepastāvīgs un zina ka viņš atkal un atkal paklups...bet ir paklupušam jāceļas un jāiet tālāk pretī Dievam...tā arī ir visa gudrība......................konfesijas, rituāli...tas viss ir labi, bet tas nav un nebūs galvenais................... un neko nevar atlikt uz rītdienu, jo mēs nezinam vai rītdiena maz pienāks...