Dienasgrāmatas (blogi)

kurkurmiitis, 10-06-2006 14:31

4 7

glāsts kā pieskāriens
paceļot acis uz augšu
sajust,ka neesi viens
varbūt es nesajaukšu..

kaut brīžiem vārdiem nozīmes jūk
liekas,ka smaidu
smejos bez iemesla skaļi
sirdi kņudina prieks
bet tad jau gāžos lejā

acis-spogulis tīrs
tajā Tu redzi bez vārdiem
skaitu pie sevis-kur divi..
un trešais tēva dēls
var mierīgi nodoties dzejai
...
Pasaules Laikā viegli pazust
krītot caur pirkstiem,izgaist vējā
Laikam man liktens tāds
būt nesaprastam..

Ik mirkli esi un tici brīnumamOļus no...

Tu iemācīji man sapņotiet pa slidenu...

citi ieraksti kurkurmiitis d-grāmatā

Komentāri

ideaaliste: Tava dzeja trāpa sirdī. Pašķirstīju oho un nejauši izlasīju, ko raksti. Mani tas aizķēra un tā nu es iereģistrējos.

2006-06-11 00:01

t_Pauliine: kurkurmīt!!! lai jau nu te visi būtu tik nesaptasti!;)))

2006-06-11 19:29

Burve77: nu nu...vai tad nu tik traki ir ar to nesaprašanu...:))

2006-06-12 09:57

kurkurmiitis: hm.. es pats sevi reizēm nesaprotu..
..un prasīt no otra KO TĀDU!!!! :)

2006-06-12 10:37

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.