|
|
esne dienasgrāmata
| Pirmdiena 02-01-2006 15:09 |
|
13 |
Šis gads man iesākās baisi. Jācer, ka tāds tas neturpināsies. Es varēju zaudēt visdārgāko, kas man ir, vienu no saviem bērniem...
Atgriežoties no savas dzimtās mazpilsētas, piefiksēju, ka rūķīši ir bijuši labi, solījumus turējuši un darbiņus padarījuši. Paldies viņiem par to!
Un sapratusi esmu, ka laikam viss manī ir "sagājis sviestā", jo draugiem esmu apnikusi (droši vien mana ņerkstēšana par stulbo dzīvi pie vainas) un tie ir pazuduši.
Kaut kā sevi jāiepriecina. Kaut stulbā veidā, bet tomēr. Un JĀSĀK DZĪVOT!
Nezinu kāpēc, bet galvā mazs gabaliņš no vecas multenes dziesmiņas dungojas:
"Ja Vodjanoi, ja Vodjanoi, ņikto ņe vodjitsja so mnoi. I vse moi podružki: pijavki da ļjaguški. Pfu! Kakaja gadostj! A mņe ļetatj, a mņe ļetatj ahota! "
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
