Ziemassvētki pagājuši. Klusi un mierīgi, bet gana interesanti...
Mēdz teikt, ka Ziemassvētku laiks esot brīnumu laiks. Šogad es tam varētu piekrist, jo varbūt kāds to neuztver par brīnumu un kādam tas šķiet pavisam ikdienišķi, bet man tie bija brīnumi. Varētu teikt: zili brīnumi!!! Nu tā pēkšņi daži labi zināmi pretējā dzimuma pārstāvji izrāda tik lielu interesi un ir tik ļoti labiņi (katrs savā veidā!), ka nespēju vien saprast, kāds tam iemesls. Bet šoreiz es īpaši necentos nopūlēt savu blondo galviņu par šo tēmu, bet mierīgi ļāvos viņiem izpaust savu labvēlību. Un tad vēl solījumi!!! Interesanti gan, cik no tiem tiks izpildīti. Bet, ja tiks, tad nākamajā gadā varēšu kādu brīdi staigāt dziedādama (aiz laimes!).
Bet prātā patlaban man skan Ķiģeļa juniora draiski dziedātā dziesma un acu priekšā fragmenti no "Nu pogodji!" multenes:
Rasskaži Sņeguročka, kak djela,
Rasskaži, ka milaja, gdje bila,
Za taboju begala Djed Moroz
Proljija ne malostji gorkjih sļoz.
A, nu ka, davai, ka
Pljesatj vihodji!
Njet, Djed Moroz,
Njet Djed Moroz
Pogodji!
|
