Eņģelis... Katram cilvēkam tāds esot: sargeņģelis. Zinu, ka dažiem draugiem tāds tiešām ir, ka pasargājis viņus ne reizi vien no nāves vai nepatikšanām. Es arī esmu sajutusi viņa klātbūtni.
Bet katrs cilvēks, ko mēs dzīvē satiekam, mums esot jāsatiek, lai kautko iemācītos, saprastu. Tikai es reizēm nu nekādi nevaru saprast par dažiem cilvēkiem, kāda gan ir viņu loma manā dzīvē. Zinu tikai to, ka ir velnišķīgi labi saņemt e-pastā mīļas muļķības, izdzirdēt balsi telefonā. Un tas notiek tāpat vien... Tikai interesanti, kāpēc tas notiek tieši tad, kad man ir trakoti drūms noskaņojums? Kā gan kāds to var zināt??? Vai tas būtu kāds virtuāls eņģelis? Tomēr nav drosmes noskaidrot...Esmu aizmirsusi, ka kautkas var notikt tāpat vien, bez īpaša iemesla, vai zemteksta. Tāpat radīt kādam prieku, labu noskaņojumu, neko neprasot pretī... Bet tā vien gribas pajautāt: hei, kas esi: virtuāls eņģelis, relikviju mednieks, vai mērglis, kurš labi nomaskējies :))))))))
Re kā esmu samaitājusies! Nu kā gan lai mūs, sievietes, saprot, ja pašas sevi nesaprotam? Tad brēcam, ka mūs izmanto (bet īstenībā, kurš, kuru?varbūt tas ir barters;), bet, kad kāds neko neprasa, tad liekas trakoti aizdomīgi :)))
|
