Cerinju_Peeteris dienasgrāmata

Ne tik nopietni, pēc it kā svētkiem :D

Netveram-dievišķais || Dzīvē še zeļ; || Mūžīgi sievišķais || Augšup mūs ceļ. [Goethe]

Bija pienācis pasaules ... lasīt tālāk

Atkal par vissvarīgāko — miegu un mīlestību :)

Neesmu nekāds dižais gulētājs. Dzīve un darbi mani mācījuši pietikt ar 4–5 stundām miega diennaktī, proti — viens naktsgulējiens plus 20–30 min ... lasīt tālāk

Sākumā pilnīgi ordinārs 3D pilnkrāsu ar skaņu sapnis bez laika un telpas deformācijām.

Pēkšņi biju savā bērnības rajonā. Bija mazliet vēss, bet patīkams laiks, krēsloja, pārsteidza pilnīgs klusums un ielas tukšums, nodomāju, ... lasīt tālāk

Es lielu daļu sava darba mūža esmu bijis vairāk vai mazāk publisks cilvēks tajā izpratnē, ka tas, kā es izskatos, ir arī daļa no mana darba instrumentārija komunikācijā ar dažāda apjoma sabiedrības grupām, gan direkti, gan mediju pastarpinātam. ... lasīt tālāk

Nav jau tā, ka tikai Mamma sapņo. Es arī redzu 3D krāsainus sapņus ar skaņu. Reizēm sižetiskus, reizēm kā moderno kino, kā apziņas plūsmu. Tomēr, pat ja modies tos atceros, tie ātri fragmentējas, izkūst un gaist no atmiņas. Ne katru reizi izdodas ... lasīt tālāk

Vistu labturība

Mamma pēta sapņu grāmatu:

..uz Jūras ielas, vidū, pretī Villa Aspasia, dziedāja Skrastiņš ar Rozenštrauhu, Zilo lakatiņu. Es stāvēju nez kāpēc kopā ar viņiem. Nedziedāju. Vēlāk pienāca ... lasīt tālāk

Kovids ir visur. Gandrīz no katra gludekļa, arī izslēgta. Aizliegumi. Drošības pasākumi. Slimo un izārstēto stāsti. Uztraukums par radiem un draugiem. Mājas četras sienas, no iekšpuses. Ģimenes locekļu blīvums uz kvadrātmetra 24 ... lasīt tālāk

Jau mazam bērnam istabā un slepenās vietiņās ir visādi dārgumi, kuŗi pieaugušo acīs tomēr izskatās pēc atkritumiem. Es vienmēr esmu izturējies [centies] ar cieņu pret šīm kolekcijām un mājas tīrīšanās vienmēr apjautājos ... lasīt tālāk

Vecais vārnis kļūst vecs, cekuliņš un fraka gan vēl tīra un kopta, bet to var sajust, kad izlieku pagalmā bļodiņu ar nelikvīdiem, kāds gaļas gabaliņš, zivju ādas, desa dorblū vecumā. Mēs esam seni draugi, un es reizēm, ja ir brīvāks ... lasīt tālāk

Kādam vīram, Jānim, bija iguāna. Nu tāds eksotisks lops — zaļš kaķa lieluma rāpulis, meitenes, ieraugot to, drusku spiedza un tā silti spiedās Jānim klāt. Jānis zaļo kopa, baroja, tīrīja mitekli, ļāva arī no terārija izkāpt un ... lasīt tālāk

Broņislava Pilsudska* pierakstīta ainu** pasaka, kas, mnprt, jauki un mīlīgi iederas OHO kontekstos.

Dzīvoja viena sieviete. Reiz viņas mājā ienāca ļoti bāls vīrietis un apprecēja viņu. Vienā skaistā dienā vīrs paziņoja, ka iet ... lasīt tālāk

[..] Bez konteksta un morāles.

Pļauju aizmājas sētiņu .. man tur mauriņš, siltumnīca un dažādi podi ar visādu zaļu, sarkanu, dzeltenu. Sadure ar piecām kaimiņsētām. Vienu nekad nav mājās, vieniem sa[uz]dzīve citā sētas ... lasīt tālāk

Nieki ir tādi pastāstiņi bez morāles, kuŗi robežojas ar patiesību. Proti, ar faktiem, kuŗus deformējusi un interpretējusi atmiņa un stāsta kā žanra specifika, kas atšķir prozu no liecības, dokumenta. Stāstīšanas manifestācijas tomēr ... lasīt tālāk

Astoņdesmito pašā sākumā iznāca doties tūrēs pa lauku kultūras namiem, iemesli šajā stāstā nav būtiski. Ne nu gluži kāpu uz skatuves un dziedāju [jau tolaik laikabiedri man bija ar mieru maksāt par to, ka nedziedu], bet drusku ... lasīt tālāk

Ir tādas atmiņu drumslas, kuŗas, ja neraksti lielākus daudzsējumu episkus darbus, īsti nav kur likt. Kaut tās noviz kā kristālu ieslēgumi pārsistā dolomīta šķembā ceļa malā. Piemēram, no agrīnas bērnības atceros [bet varbūt vairāk no ... lasīt tālāk

Tieši tā — kirbiss [ģen. kirbisa] bez ‘ķ’ un ar diviem ‘ss’ — teica mana Vecmamma. Var jau būt, ka tā bija tāda smalka izrunāšanās, jo kundze tomēr bija citu asiņu. Tomēr es sliecos ... lasīt tālāk

Es nekad nevarētu kļūt par īstu amurikāni. Pateicības Dienas tītara cepetis mani iedzītu nepatriotiskā depresijā. Nepārprotiet, esmu gaļēdājs, un nekādi ētiski apsvērumi mani netraucē ēst to dzīvnieku gaļu, kas atrodas aiz europās ... lasīt tālāk

Drīz jau vairs nebūs daudz tādu latviešu, kas tā pilnvērtīgi uz savas ādas un pieredzes atcerēsies siena laiku. Kā literārā un mākslas pagātnē aizgājis mazais ganiņš. Man gan ir arī ganīšanas pieredze, bet tad jau bija ... lasīt tālāk

Senākos laikos mazliet niekojos ar folkloru, tomēr ne ar to it kā autentisko, burdoniem un iļģiem, bet gan aktuālo un mazliet pārnacionālo, proti, anekdotēm un ziņģu fainomenu [tekstuālajā aspektā]. Manas refleksijas par tēmu gan nekad nau ... lasīt tālāk

Reiz man bija neatbildēta mīlestība. Tas bija sen, pirmajā kursā. Ļoti gudra meitene, tik gudra, ka bija gandrīz skaista. Es tolaik biju 186 cm garš, patoloģiski kārns [apm. 60 kg], valkāju jērbiezu platīnblondu pāžu [frizūru] un ... lasīt tālāk