|
|
Durinda dienasgrāmata
|
.. es šo dienu nenovēlu nevienam ... ne draugam ... ne ienaidniekam ... varbūt esmu pārāk jūtīga ... varbūt ... bet vienkārši, garām ejot sabojāt noskaņojumu uz visu dienu ... vai tas nav nežēlīgi? ... reizēm brīnos par cilvēkiem, kāpēc jābāž deguns ... lasīt tālāk |
|
... mīlestība ir kā kafijas tasīte ... sākumā tā ir karsta un, ja neesi piesardzīgs, vari apdedzināties ... tad pa vidu ir tas ilgais un svētlaimīgais laiks, kad kafija ir tieši tāda, kādai tai jābūt ... katrs malciņš ir silts un stimulē ... un tad ... lasīt tālāk |
|
...Jebkurš ceļš sākās ar pirmo soli ... arī ceļš uz attiecībām, jebkādām attiecībām ... kuram jāsper pirmais solis? ... vai šī privilēgija ir tikai vīrietim? ... vai tomēr arī sievietes drīkst nebūt pārprastas? ... uzdrošināties un vilties? ... vai ... lasīt tālāk |
|
... kad atceļu robežas, palieku brīva ... es jūtu, smaidu ... smaidot eju, elpoju, izbaudu brīvības sajūtu ... un nespēju noticēt, ka tas notiek ar mani ... tad kāpēc ir vajadzīgas robežas? ... ja es bez tām jūtos laimīga ... ak, pareizi, es palieku ... lasīt tālāk |
|
... pamodos ar asarām acīs un pirmā doma bija ... es neesmu Tev vajadzīga ... nekādā statusā, ne kā mīļotā, ne kā draugs un pat ne seksspartnere ... Tik vienkārši ... asaras lēnām iesūcās spilvenā ... |
|
|
