|
Durinda dienasgrāmata
... viņš atbrauca ar Coca colas pudeli ... uz pudeles bija uzraksts ... Mīlētāji ... ironiski ... |
... zinu, ka es to gribu ... ... jautājums ... vai man to vajag? ... |
... skolā mums bija viena skolotāja, kura ar lineālu blieza pa pirkstiem, ja stundā zaudēji uzmanību ... tad nu vienreiz norāvos arī es ... tas nebija sāpīgi fiziski .. bet nez kāpēc man radīja sajūtu, ka tas bija pelnīti ... ... lasīt tālāk |
|
... arī ieejot uz mirkli Tu atstāj pēdas ... |
.. es šo dienu nenovēlu nevienam ... ne draugam ... ne ienaidniekam ... varbūt esmu pārāk jūtīga ... varbūt ... bet vienkārši, garām ejot sabojāt noskaņojumu uz visu dienu ... vai tas nav nežēlīgi? ... reizēm brīnos par cilvēkiem, kāpēc jābāž deguns ... lasīt tālāk |
... kad atceļu robežas, palieku brīva ... es jūtu, smaidu ... smaidot eju, elpoju, izbaudu brīvības sajūtu ... un nespēju noticēt, ka tas notiek ar mani ... tad kāpēc ir vajadzīgas robežas? ... ja es bez tām jūtos laimīga ... ak, pareizi, es palieku ... lasīt tālāk |
|