|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Es uztvēru Tevi nenopietni, Pārāk viegli, Un varbūt tāpēc Man bija tik viegli, Kā saskatīt tumsā ugunskura Silto gaismu, Un varbūt tāpēc Man bija tik labi, Kā mēdz būt, Kad aizmirst ... lasīt tālāk |
|
Nav rudenī nekā, Kas būtu manas jūsmas vērts. Ja tik vien tēja, Un Tu, Kas viņu mazā tasē lēja. Nav rudenī nekā, Kas būtu mana prieka vērts, Ja tik vien medus, Un atkal Tu, Kas viņu ... lasīt tālāk |
|
Un ko man vēl,
Kā mēnes gaismu,
Kas Tavām skropstām pāri
Laistās,
Un ko man vēl,
Kā siltumu,
Kas dzimis Tevī,
Apņem manu kailumu,
Un ko man vēl,
Kā tikai baudīt,
Kā pirksti ... lasīt tālāk |
|
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
Patiesība ārā.
Manējais iekšā.
Gan pagaidīs. |
|
Manējais miglā. Sirds jautā. Īstā atbild. |
|
|
|
Rudens diena. Tāpati mīlestība. Manējais pavasarī. |
|
Apkārt tumsa. Tu blakus. Manējais gaismā. |
|
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
|
Smaga svētdiena. Manējais neziņā. Atbildes neder. |
Kalna galā mērķis.
Manējais neies.
Laiks dzīvot.
|
|
Mākoņi aizpeld. Manējais paliek. Jāmācās peldēt. |
|
Pilsētā vētra. Manējais pie jūras. Bezvējš sargā. |
|
Dienas vidus. Saule uzsmaida. Manējam prieks. |
|
|
|
Rudens rīts. Krīt zemē lapas. Manējais vēl stāv. |
|
Pēc acīm brūnām, melnām, Vai zilgām, Mēs visi dzīvojam ilgās, Katrs pēc savas, Varbūt nebūt ne pirmās nakts Ar meiteni Ilgu, Kas ļautu atkal pasaulē sevi sajust Kā mākoni baltu un liegu ... lasīt tālāk |
|
Vai tiešām savā naivumā Viņš cer, Kad lapām skaistām Cenšas Tevi izdaiļot, Tās matos Tavos iepinot, Ka spēs viņš Tevi Apturēt. Vai viņš maz zin, Ka esi tā, Kas manā sirdī vienīgā, ... lasīt tālāk |
|
Es redzēju Rasas pilienu. Vēl kas skaists arī notiek Priekš manis. |
|
Mēs būsim kopā, Un kopsim lopus, Būs aitas kūtī, Vistas delikātām krūtīm, Olas dēs Vēl gotiņa mums viena būs, Un bullītis ar skaistiem ragiem, Būs idille, Ko abi kopsim, Mēs, ... lasīt tālāk |
|
Vai tiešām savā naivumā Viņš cer, Kad lapām skaistām Cenšas Tevi izdaiļot, Tās matos Tavos iepinot, Ka spēs viņš Tevi Apturēt. Vai viņš maz zin, Ka esi tā, Kas manā sirdī vienīgā, ... lasīt tālāk |
|
