Closing_Time dienasgrāmata

Pārticīgs var būt tikai tas,

Kurš mīl,

Jo par ticību pārāka ir tikai

Mīlestība.

/Closing Kļū /

Tu vēlies mīlēt,

Bet nav jau ko,

Tu vēlies dzīvot,

Bet nav dēļ kā,

Un tā Tu projām

Dzērvēm līdzi aizceļo,

Līdzi paņemot to pašu,

It neko.

Un varbūt iemainīt tur izdosies

To it neko ... lasīt tālāk

Es uztvēru Tevi nenopietni,

Pārāk viegli,

Un varbūt tāpēc

Man bija tik viegli,

Kā saskatīt tumsā ugunskuru

Ar sārtajām oglēm,

Un varbūt tāpēc

Man bija tik labi,

Kā mēdz būt,

Kad ... lasīt tālāk

Tuvumu meklēt var ilgi,

Bet pazaudēt sekundēs

/Closing Kļū /

Kam pasauli tagad

Novembra acīm skatīt,

Gan sveces vēl sagaidīs

Skatus,

Vēl iespēja sajaukt ir kārtis,

Un izvilkt sev nolemto ,

Ar kuru kopā,

Līdz pašam martam,

Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk

Lai paši tiek galā,

Citā pasaules malā.

Jau atkal raud koki,

Asarām krāsainām,

Jau atkal pa logu

Retāk arvien

Redzu dzelteno pogu.

Un biežāk arvien

Es sasildu rokas,

Pie tējas krūzes,

Un biežāk arvien,

Es atgriežos pie ... lasīt tālāk

Manī saules vērtība zūd,

Ja blakus Tev

Nevaru būt.

Manī simtiem saulīšu spīd,

Kad Tava plauksta

Manējā mīt.

Sen jau mani vairs neiespārda

Mīla un dāsnums, rudens ko sniedz,

Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes

Šūpoju kājas,

Lūkojot,

Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla

Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk

Vienīgais ceļš,

Pa kuru vērts iet,

Ceļš uz augšu

/Closing Kļū/

Mana krāsainā pasaule,

Vienā zīmuļu kastē,

Līdz ar nakti,

Es ņemu zīmuļus no kastes,

Un sāku pasauli to krāsot.

Es iekrāsoju Tevi baltu,

Kā zirgu spēcīgu un staltu,

Ar sudrabainu krāsu māti, ... lasīt tālāk

Mēs ietekam naktī,

Katrs no savas vakara puses,

Uz vidu, kā jūru,

Kā divas upes,

Mums tajā patīk

Dvēseles atvarā sapīt,

Un skatīt,

Kā tajā zvaigznes,

Kā laimes mirkļi no debesīm

Tu teic,

Ka neapjaut

To spēku sevī,

Kas liek man iemīlēties

Tevī.

Un arī man nav skaidrs

Īsti,

Vai maz es pats ar esmu

Īsts,

Bet sajūtas,

Tās izteic visu,

Vēl vakar es ... lasīt tālāk

Kas šurp mani nesa,

Kas atstāja te,

Tas arī lai atbild.

Es, pienene,

Ar zīmi +.

Te kluss,

Drīz atlidos lapsene,

Modes skate kārtējā būs,

Vati ausīs aplausi plēsīs,

Un lidos atkal ... lasīt tālāk

Suņa nogurumā pārnākt

Mājup,

Pilnā balsī nokliegt :

Tevi mīlu, dzīve mana !!!,

Knipi iedot spogulim,

Un ar savu mīļo krūzi, sevi,

Domu gaišu,

Sastiķēt pa trim,

Un, kā tajā pasakā,

Ar vientulības segu segta,

Tā klusām ilgas ieelpo,

Tās sapņos pārvērš, izelpo,

Simtiem ilgu,

Simtiem sapņu,

Vientulības sega slapja,

Kad reiz atnāks īstenība,

Simtkārt sapnī redzētā,

Atņemt, ... lasīt tālāk

Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Sev līdzi nolietotās ēnas

Paņemot,

Es gaidu nakti atnākot,

Kad varēšu es savas slāpes

Nē, ne jau vīnā,

Bet Tevī remdēt,

Tavus skūpstus,

Bez liekām ... lasīt tālāk

Ja mākoni redzi debesīs

Saulainās,

Tad zini, tās slāpes pēc Tevis,

Kas dzimušas manī dienās

Vienādās, kā vienā,

Ja saskati viļņus ezerā

Rāmā,

Tad zini, tās ilgas pēc Tevis,

Kas dzimušas manī ... lasīt tālāk