|
Closing_Time dienasgrāmata
Sen jau mani vairs neiespārda Mīla un dāsnums, rudens ko sniedz, Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes Šūpoju kājas, Lūkojot, Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk |
Vienīgais ceļš, Pa kuru vērts iet, Ceļš uz augšu /Closing Kļū/ |
|
Mana krāsainā pasaule, Vienā zīmuļu kastē, Līdz ar nakti, Es ņemu zīmuļus no kastes, Un sāku pasauli to krāsot. Es iekrāsoju Tevi baltu, Kā zirgu spēcīgu un staltu, Ar sudrabainu krāsu māti, ... lasīt tālāk |
Mēs ietekam naktī, Katrs no savas vakara puses, Uz vidu, kā jūru, Kā divas upes, Mums tajā patīk Dvēseles atvarā sapīt, Un skatīt, Kā tajā zvaigznes, Kā laimes mirkļi no debesīm ... lasīt tālāk |
Tu teic, Ka neapjaut To spēku sevī, Kas liek man iemīlēties Tevī. Un arī man nav skaidrs Īsti, Vai maz es pats ar esmu Īsts, Bet sajūtas, Tās izteic visu, Vēl vakar es ... lasīt tālāk |
Kas šurp mani nesa, Kas atstāja te, Tas arī lai atbild. Es, pienene, Ar zīmi +. Te kluss, Drīz atlidos lapsene, Modes skate kārtējā būs, Vati ausīs aplausi plēsīs, Un lidos atkal ... lasīt tālāk |
Suņa nogurumā pārnākt Mājup, Pilnā balsī nokliegt : Tevi mīlu, dzīve mana !!!, Knipi iedot spogulim, Un ar savu mīļo krūzi, sevi, Domu gaišu, Sastiķēt pa trim, Un, kā tajā pasakā, ... lasīt tālāk |
Ar vientulības segu segta, Tā klusām ilgas ieelpo, Tās sapņos pārvērš, izelpo, Simtiem ilgu, Simtiem sapņu, Vientulības sega slapja, Kad reiz atnāks īstenība, Simtkārt sapnī redzētā, Atņemt, ... lasīt tālāk |
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
Ja mākoni redzi debesīs Saulainās, Tad zini, tās slāpes pēc Tevis, Kas dzimušas manī dienās Vienādās, kā vienā, Ja saskati viļņus ezerā Rāmā, Tad zini, tās ilgas pēc Tevis, Kas dzimušas manī ... lasīt tālāk |
Man jau Tevis Nevajag, Ne dienai, ne naktij Vienai. Man Tevis vajag dzīvei Visai, Lai kopā mākoņus mēs stumtu, Lai kopā muļķotos un skumtu. Man vajag Tevis, Katru mirkli, Vai zelta tas, vai sudraba, Lai būtu ... lasīt tālāk |
Es uztvēru Tevi nenopietni, Pārāk viegli, Un varbūt tāpēc Man bija tik viegli, Kā saskatīt tumsā ugunskura Silto gaismu, Un varbūt tāpēc Man bija tik labi, Kā mēdz būt, Kad aizmirst ... lasīt tālāk |
Nav rudenī nekā, Kas būtu manas jūsmas vērts. Ja tik vien tēja, Un Tu, Kas viņu mazā tasē lēja. Nav rudenī nekā, Kas būtu mana prieka vērts, Ja tik vien medus, Un atkal Tu, Kas viņu ... lasīt tālāk |
Un ko man vēl,
Kā mēnes gaismu,
Kas Tavām skropstām pāri
Laistās,
Un ko man vēl,
Kā siltumu,
Kas dzimis Tevī,
Apņem manu kailumu,
Un ko man vēl,
Kā tikai baudīt,
Kā pirksti ... lasīt tālāk |
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
Patiesība ārā. Manējais iekšā. Gan pagaidīs. |
Manējais miglā. Sirds jautā. Īstā atbild. |
Rudens diena. Tāpati mīlestība. Manējais pavasarī. |
Apkārt tumsa. Tu blakus. Manējais gaismā. |
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
|