|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Šis lietus ir neīsts, Netici tam. Tu atgūsi mani, Ar pēdējo lāsi, kas aizmuks no bailēm, Ka iztvaikos tā, kā visas līdz tai, Kā viņas māsas, kas dzēlīgām mēlēm Graužoties ādā skrāpēja sirdī, ... lasīt tālāk |
|
Vārdi ir tikai spīts, Tie ir vienīgi glaimi. Vārdi nestāsta laimi. Viņus aiznesīs rīts, Vietā atnesdams jaunus. Tie ir pasakains mīts, Kurā neatrast jūtas. Tie nav smaids, tie nav skūpsts, ... lasīt tālāk |
|
Ik katru mirkli Vārds Tavs manī skan, Ik mirkli katru Mīļoju es sevī to. Ar viņu mostos, sapņos eju. Es vēlos, lai Tu zini, Tavs vārds, nav tikai vārds, Tā pati Mīlestība man. Es tikai ... lasīt tālāk |
|
Kā ziepju burbuļi Cerības paceļas gaisā. Viena pēc otras lido un šķīst, Pazūd bez pēdām Pelēkās debesīs. Lai, lai jau tās šķīst. Es ticu, Piedzims reiz rīts, Un visu ko ... lasīt tālāk |
|
|
|
Man teica tas sāpēs, Tas būs, kā palikt bez mātes. Un tomēr es izvēlējos Tās slāpes. Un nu man sāp, Un nu es dzīvoju slāpēs. Varbūt laiks tās slāpēs, Bet kamēr man sāp, Es nevēlos savādāk, Un ... lasīt tālāk |
|
Tu teic, Ka neapjaut To spēku sevī, Kas liek man iemīlēties Tevī. Un arī man nav skaidrs īsti, Vai maz es pats ar esmu īsts, Bet sajūtas, Tās izteic visu, Vēl vakar es bez Tevis dzisu, ... lasīt tālāk |
|
...laimīgāk Nepaiet neviena diena, Nepaiet neviena nakts, Bez sajūtas, Ka neesmu vairs pats. Kā tiecies Tu uz mani, Tā nespēj to neviena. Tu mani citu veidot sāc. Un ļaujos es, Un patīk man. lasīt tālāk |
|
Tu meklē laimi, Bet te jau nav Paradīze, Te cilvēki iemīlas, Un cieš. Te viņi saiet kopā, Un atkal cieš, Te laimi nemeklē, Te cilvēki dzīvo, Kas arī prot lidot, Kad mīl, lasīt tālāk |
|
Es visu Tevī atrodu, Ko nespēju es simtos rast. Man varbūt visu mūžu nesaprast, Kā vienā Tevī ir tik daudz. Kad vienā Tavā pieskārienā, Es simtiem glāstu sajūtu, Vien Tavā skūpstā, tikai vienā, Es ... lasīt tālāk |
|
Saki, ka mīli mani, Saki ik brīdi brīvu, Bet es Iepīšu sauli Tev matos, Ziemā pīšu to vaļā. Kausēs tā pļavu, Kausēs tā kokus, Saziedēs ziedi, Salapos zari, ... lasīt tālāk |
|
Zini, šī ziema bez Tevis Bija mazliet drēgna un auksta. Es gaidu ceriņus plaukstam, Zem kuriem saskartos mūsu plaukstas. Es gaidu pieneņu pūkas, Tavos matos ko pūst, Es gaidu to saulrietu, ... lasīt tālāk |
|
|
|
Nē, nav tie pavasara, Īstermiņa jūtu pali. Un brilles rozā arī nav. Ir saulriets, bez Tevis nebaudāms, Ir zvaigznes, kuras ir, Bet nemirdz tās. Es, mīļā, vēlos, lai Tu zini, Ik mirkli simtiem ... lasīt tālāk |
|
Ir dzimis mīlas gadiņš pirmais mūsu, Ir dzimis klusu tas, bez brēkas. Guļ piekļāvies pie Tavām krūtīm, Un mani viņš ar smaidu sveic. Es savās rokās viņu ņemu, Vēl mazu tādu, bezspēcīgu. ... lasīt tālāk |
|
Tu neesi gariem, Un cirtainiem matiem, Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem. Un brīžam man šķiet, Ka neesi vispār, Bet pieskaros es pa tiešo, Pie dvēseles, Kas prom mani nes, No ... lasīt tālāk |
|
Tu meklē laimi, Bet te jau nav Paradīze, Te cilvēki iemīlās, Un cieš. Te viņi saiet kopā, Un atkal cieš, Te laimi nemeklē, Te cilvēki dzīvo, Kas arī prot lidot, Kad mīl, lasīt tālāk |
|
Prom no norādēm Kā viņām jādzīvo Divas dvēseles aizlido Apsteidzot putnus, Caur zvaigžņu lietiem, Tās traucas uz augšu, Lai atrastu vietu, Kur justos tās brīvi No norādēm, ... lasīt tālāk |
|
|
|
Mīlēšu Tevi līdz elpošu es Runā, tagad nemēdz tā būt uz pasaules. Nē, pierādīt nevēlos es it neko, Vien liktenim pateikties, Simtiem paldies parādā viņam par to, Ka saveda kopā, Ka ... lasīt tālāk |
|
Nepaiet neviena diena, Nepaiet neviena nakts, Bez sajūtas, Ka neesmu vairs pats. Tā kā tiecies Tu uz mani, Tā nespēj to neviena. Tu mani citu veidot sāc. Un ļaujos es, Un patīk man. ... lasīt tālāk |
|
Ir ceļš, Ir vējš, Un es, Kam viņu iet. Un vēl ir liktenis, Kam atļauts smiet, Par manu vēlmi, Katru bedri pievarēt. Bet lai jau smej, Cik vēlas tas, Mans ... |
|
Mēs nezinām, jo nedodam, Bet tikai saņemam, Vienkārši peldam pa neziņas upi, Un visu laiku zaudējam. Zaudējam laiku, Mīļus cilvēkus, Zaudējam, zaudējam palēnām visu. Varbūt tāpēc, lai kaut kad ... lasīt tālāk |
|