|
kad nakts atver acis
pieklust dienas rosība skaļā
tad sapņiem un fantāzijām
atkal durvis ir vaļā
vēl jau labi ir viss
domas nākotnē raugās
un es ziedu un augu
bet paies kāds laiks
un tajā brīdī
lasīt tālāk |
|
nakts murgi nāk un iet un paslēpjas zem manas segas stūra
es acis aizveru un izliekos ka neskatos bet slepus lūru
tur sarkans lietusmētelis ar melno roku cieši blakus
tie sarunājas par šo to bet pārsvarā par skuju ... lasīt tālāk |
|
|
mans draugs ir vējš ne tam galvas ne kāju bet re kā dvēseli plēš mana draudzene sen jau ir migla ietin tā skumjas žigli kas vēl man draugos pāris zvaigžņu kuras redzēju augot ... lasīt tālāk |
|
Atver man acis, nakts, kad smeldzīga tumsa nāk, Atver man acis, diena, kad dvēselē lietus līt sāk. Es klusējot maldos pa laukiem kā sapītām kājām aita, Neredzot īsto ceļu, nedroša mana gaita. Kur manas dienas, ... lasīt tālāk |
|
Gāju es pa bulvāri, dungodams pie sevis, nez, kā tas nu gadījās, kāds pa galvu deva, tagad bēdīgs guļu es, plāksteri uz galvas, baidos, ka tās strēmeles noraus visas spalvas! |
|
Kad saules ripa vēl pa debess jumu maisās, Kāds pārītis uz jauku atpūtu pie dīķa taisās. Jau daiļā dāma izklāj zālē deķi, Bet kungs uz tā liek rupjmaizi ar speķi.
Te pēkšņi pļavā atskan skaļas klaigas, ... lasīt tālāk
|
|
es esmu ezers ko upe baro
ņirb ūdens mirguļo saules staros
šūpojas niedres ūdens malā
te tava laimīgā sala
te tava dārgumu ala
Burve77 |
|
es šodien neesmu kas biju vakardien
un rīt jau atkal citāda es būšu
tik neprātīgi ātri gadi skrien
līdz aizrauj nebūtībā arī mūžu
es neskumstu nē nedomā ka tā
vien domas savādas no tumsas dzīlēm ... lasīt tālāk |
|
no gaismas drumsliņām smalkām es salieku tavu portretu domās no mīlestības no alkām un no tā kas man somā gabaliņš varavīksnes dažādu izmēru lāči krelles un šalles un pērkona ... lasīt tālāk |
|
pasaule ir tik liela kā pilsētas galvenā iela
es eju pa to un saredzu savādas vielas
gaisā novirmo brīnumu putekļi spoži
un dzīve šķiet neticama un apburoša
tālas zvaigznes gaismu man sūta
mēness noslēpies ... lasīt tālāk |
|
Es vēlējos uzdāvināt tev zvaigzni, Be tu teici, ka nevajag, Lai paliek tā debesīs. Tu uzdāvināji man pieneni. Tā būšot mana saulīte. Es vēl nelikos mierā Un piedāvāju vienu no mazajām ... lasīt tālāk |
|
par ilgām šī dzeja par ilgām
par tām kas vēl dzīvas
un tām kas sen jau zem smilgām
tik mierīgas acis
un lūpu kaktiņos smaids
bet dvēsele sveloši ... lasīt tālāk |
|
man patīk ka tu tā skaties ar vienu piemiegtu aci tik šķelmīgs vienmēr tavs skatiens es jūtu ka esi patiess man patīk ka tu tā glāsti ar pirkstgaliem lēni bet droši mans augums tev atbild un ... lasīt tālāk |
|
Man rudeni vajag mazliet, lai pa krāsainām lapām var diet. Un brīnumus redzēt. Tad atkal uz vasaru skriet! |
|
tad kad nelīs vairs lietus es iešu pie tevis tauriņi lidos man līdzi spāres mirdzošas skriesies ar vēju saule nožāvēs ceļu bet mākoņi sunīšos spēlēs naktī sikspārņi klusītēm garām man lidos bet pa debesu ... lasīt tālāk |
|
Krisham skalji uzsauc Dore, aizeju uz jaukto kori, bet tu raatni maajaas seedi, kakjiem dod un pats ar eedi! Krissh kur pliitii lielo guni, vaara zupu, baro suni, kakjiem ielej pienu bljodaas, bet shim galvaa doma rodas. Ies un paveeros vinjsh Dori, ... lasīt tālāk |
|
Jezups Martai saka taa: atnaac ciemos vakaraa, maajaas nebuus cits neviens, man buus zemenes un piens! Martai Jezups patiik dikti, ciemos iet tak nebuus slikti, vinja uzcep gardu torti, randinjs buus pa pirmo zorti! Kad jau saule laizhas lejaa, ... lasīt tālāk |
|
Alberts teic uz Albertiini, tu tak,miiljaa, labi zini, pariit jaapluuc laukaa lini! Albertiine attrauc pikti, ko tu, vecais, man ir slikti, kaajas saap un veeders puushas, ak, cik nelabi pie duushas! Alberts pasmiin tikai baardaa, ko nu ticeet ... lasīt tālāk |
|
tad kad uznāk mīlas mokas jāņem grīdas birste rokās izberzti kad visi kakti aizmirsti ir drūmie fakti meitai kad par puisi domā adīklis līdz jāņem somā kamēr šis ar citu brūti džempers gatavs nav tak ... lasīt tālāk |
|
Vakaraa dzejot man gribeejaas dikti, burti uz papiira liida, kakji gan domaaja, dzejot ir slikti, papiiru meta uz griidas. Atnjeemu lapu un rakstiiju pantus, viss nu jau labi man gaaja, kakji tad nosprieda: biedeesim tanti! Sakjeera mani aiz ... lasīt tālāk |
